Jaunumi no LLDRA digitālo prasmju apmācību projekta, janvāris 2026

Latvijas būvniecības digitalizācija godināta ar pirmo “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025”

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un SIA “Latvijas Standarts” (LVS) 5. decembrī noslēdza pirmo konkursu “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025”, godinot labākos Latvijas BIM un digitālo risinājumu projektus.

Noslēguma pasākums TAB FAB kino paviljonā Miera ielā 58a pulcēja nozares profesionāļus, projektu autorus un studentus, piedāvājot iespēju iepazīties ar jaunākajām digitalizācijas tendencēm būvniecībā.

Konkursa mērķis bija izcelt efektīvākos BIM (Būvniecības informācijas modelēšanas) risinājumus un digitālās inovācijas, veicinot pieredzes apmaiņu starp privāto un publisko sektoru. “Digitālā transformācija un BIM risinājumu ieviešana nav tikai tehnisks process – tā ir iespēja padarīt būvniecību efektīvāku, ilgtspējīgāku un pārskatāmāku, veicinot sadarbību starp privāto un publisko sektoru,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pasākumu atklāja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, RTU rektors Tālis Juhna un LVS vadītājs Ingars Pilmanis. Rektors Juhna norāda: «Šī balva apliecina, ka Latvijas būvniecības nozare ir inovatīva, dinamiska un orientēta uz izcilību. Rīgas Tehniskās universitātes uzdevums ir turpināt stiprināt saikni starp industriju un zinātni, veicināt jaunu risinājumu rašanos un sagatavot speciālistus, kuri nodrošina konkurētspējīgu un mūsdienīgu būvniecības praksi. Digitālā būvniecība vairs nav tikai nākotnes koncepts — tā ir jaunā realitāte.» Savukārt LVS vadītājs Pilmanis piebilst: “Šis pasākums dod iespēju iepazīties ar digitalizācijas iespējām un izplatīt labo praksi, veidojot datu balstītu, starptautiski konkurētspējīgu būvniecības ekosistēmu.”

Balvas laureāti tika noteikti trīs kategorijās: “BIM projekts”, “BIM būvobjekts” un “Digitālā inovācija”. Nominācijā “BIM projekts” pirmo vietu ieguva Satekles biznesa centrs (SIA “Forma 2”), otrā vieta – Lidaparātu apkopes un remonta angārs ar biroja telpām (SIA “Arhitekta Gundara Vīksnas birojs”), bet trešā – Preses nama kvartāls, 2. kārta (SIA “ARHIS Arhitekti”). Speciālbalvu saņēma Jaunais Liepājas cietuma komplekss (SIA Citrus Solutions).

Nominācijā “Digitālā inovācija” pirmā vieta tika piešķirta Vienotajai datu videi BAUKOR (SIA “Artehus”), otrā – Latvijas Nacionālā teātra piebūvei (SIA “AB3D”), bet trešā – Digitālajai platformai NĪ pārvaldīšanai “PŪCE” (SIA “Owner”). Savukārt “BIM būvobjekta” kategorijā uzvarēja Satekles biznesa centrs (SIA “Forma 2”), otrā vieta – Baltic Cargo Hub (SIA “UPB”), trešā – Kaivas kvartāls (SIA “YIT Latvija”). Papildus YIT simpātiju balva piešķirta SIA “Forma 2” komandai par maksimāli apjomīgāko digitālo funkcionalitāšu izmantošanu visas būves cikla pārvaldīšanā.

Konkursu organizē VNĪ sadarbībā ar RTU un LVS, bet projektus vērtēja profesionāļi no Latvijas Arhitektu savienības, Būvuzņēmēju apvienības, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses, Būvniecības valsts kontroles biroja un citām nozares organizācijām. Konkursu mērķis ir ne tikai atrast labākos projektus, bet arī veicināt zināšanu apmaiņu un iedvesmot digitālās inovācijas būvniecībā.

“Ideja digitalizēt būvniecību un ieviest BIM risinājumus nav tikai tehnoloģiju jautājums, tā ir stratēģija, kas Latvijas nozari padara konkurētspējīgu un ilgtspējīgu,” norāda Griškevičs. Konkursi un forumi kā šis sniedz iespēju gan profesionāļiem, gan studentiem iepazīties ar labās prakses piemēriem un veicināt nozares attīstību nākotnē.

Avots: rtu.lv

No sveces līdz spuldzei: kā digitalizācija un mākslīgais intelekts maina uzņēmumu procesus un apmācības

Intervijā piedalās:

Aldis Zauls
SIA “WIN partners”
Biznesa treneris un konsultants

Kā jaunu digitālo rīku ieviešana ietekmē uzņēmuma darbību?

Sākumā – slikti. Tas ir ļoti līdzīgi kā mācīties braukt ar divriteni: pašā sākumā, kad cilvēks mācās braukt, viņš krīt un gāžas, tas ir sāpīgi, un kopumā viss notiek daudz lēnāk nekā vienkārši ejot ar kājām. Arī jaunu digitālo rīku ieviešanas sākumposmā uzņēmumam tas nozīmē laiku ar mīnuss zīmi, tāpat arī resurss un papildus stresu.

Protams, ja digitalizācija tiek veikta kvalitatīvi un pārdomāti, pienāk brīdis, kad procesi sāk noritēt ievērojami ātrāk, strukturētāk un arī daudz ražīgāk. Vienlaikus ir svarīgi atcerēties, ka digitalizācija var notikt divos būtiski atšķirīgos virzienos.

Viens virziens ir efektivizācija — būtībā tas nozīmē, ka mēs cenšamies esošos procesus padarīt nedaudz efektīvākus. Šajā gadījumā ieguvums parasti nav ļoti liels — aptuveni 5 % līdz 15 % amplitūdā. Respektīvi, īsi sakot, mēs sākam noteiktas procesa daļas darīt ātrāk, bet pats process būtībā paliek nemainīgs.

Otrs virziens ir inovācijas, kuru pamatā arī, protams, ir digitalizācija. Inovācijas nozīmē radīt kaut ko jaunu un kardināli atšķirīgu no līdzšinējās pieejas jau esošajiem procesiem, rīkiem un darba metodēm. Šādos gadījumos procesi bieži tiek būtiski pārveidoti — tie tiek saīsināti, no tiem tiek izņemtas liekās sadaļas, un daudz kas sāk notikt citādi nekā iepriekš. Inovāciju process, saprotams, ir daudz ilgāks un sarežģītāks, taču ieguvums šeit ir nesalīdzināmi lielāks. Šajā gadījumā vairs nav runa par 10 %, bet dažkārt par 200 %, 500 % un pat vēl lielāku efektivitātes pieaugumu.

Visklasiskākais un hrestomātiskākais piemērs šajā kontekstā ir svece un spuldze. Abi ir apgaismes līdzekļi. Sveci varēja uzlabot atkal un atkal — tā kļuva spožāka, nedaudz ilgāk dega, bija stabilāka. Un tad tika izgudrota elektriskā spuldze, lai nodrošinātu apgaismojumu pilnīgi citā veidā. Šis ir skaidrs inovatīva procesa piemērs, un atšķirība starp šīm pieejām ir uzreiz acīmredzama.

Kā digitalizācija un IT jauninājumi maina apmācību nodrošināšanas procesus?

Pašlaik šie risinājumi apmācību jomā ienāk salīdzinoši lēni. Ir skaidrs, ka arvien vairāk procesu ir iespējams veikt ātrāk un efektīvāk, samazinot cilvēku tiešo iesaisti. Piemēram, arī mūsu pusē arvien biežāk treneris nesatiekas ar saviem kolēģiem vai projektu vadītājiem, bet tieši ar klientiem, savukārt viss pārējais — organizēšana, plānošana, atsekošana — tiek nodrošināts ar dažādu digitālo aplikāciju un rīku palīdzību.

Taču tas, kas šobrīd tuvojas un ko esmu redzējis jau reālu piemēru līmenī, var būtiski mainīt un dažādot pašu apmācību procesu intensitāti. Piemēram, apmācībās ļoti bieži tiek izmantotas lomu spēles, taču to īstenošana praksē ir liels izaicinājums. Ideālā gadījumā katram dalībniekam būtu iespēja pilnvērtīgi izspēlēt, piemēram, pārdošanas situācijas vai vadītāja “viens pret viens” pārrunas. Šīs prasmes nav tikai teorētiski apgūstamas — tās ir regulāri jātrenē.

Iepriekš šādas lomu spēles bieži notika tā, ka viens pāris izspēlē situāciju visas grupas priekšā. Taču tad rodas jautājums — kā otrs pāra dalībnieks spēlē pretī? Šādā gadījumā viņš ir jāinstruktē, kā tieši ieņemt konkrēto lomu, lai vadītājs vai pārdevējs varētu kvalitatīvi mācīties. Ja šo uzdevumu uzņemas treneris, tas ir viens cilvēks, un praktiski nav iespējams to darīt vienlaikus ar, piemēram, 12 cilvēkiem.

Tas, kas šobrīd sāk notikt, ir tas, ka parādās pirmie risinājumu prototipi, kuros šo lomu pārņem mākslīgais intelekts. Ir digitāla seja, ir dators, kas šo funkciju veic — tas spēj spēlēt pretī, uzdot jautājumus un reaģēt uz atbildēm. Šādu sistēmu iespējams ieprogrammēt dažādos kvalitātes līmeņos — lai tas nebūtu pārāk “neērts” vai pārāk “labs” darbinieks, bet tieši tāds, kāds nepieciešams konkrētās prasmes trenēšanai. Ja mērķis ir trenēt jautājumu uzdošanu, to var precīzi ieprogrammēt ar fokusu tieši uz šo prasmi.

Šajā brīdī šāda veida prasmju trenēšana, tostarp cilvēku vadības un komunikācijas prasmju attīstīšana, var nonākt nākamajā līmenī. To var droši izspēlēt kontrolētā vidē, sadarbojoties ar datoru. Pēc tam mākslīgais intelekts var sniegt komentārus, ieteikumus, kā arī jau sarunas gaitā norādīt, kas būtu jāmaina vai jāuzlabo. Tas, manuprāt, var kļūt par nākamo lielo lēcienu mūsu nozarē, runājot par darbinieku prasmju apguvi un attīstību.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā uzsākusi informatīvo kampaņu par ES daudzgadu budžetu un Latvijas saņemtajām investīcijām dažādos fondos. Kampaņa izceļ veiksmīgi realizētus projektus, kas veicina gan ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotāju labklājību un reģionālo attīstību. 2027. gadā noslēgsies trešais ES daudzgadu budžeta plānošanas periods, kura ietvaros Latvija saņem nozīmīgu ES finansējumu. Kā uzsvēris Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, 2025. gadā ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju apjomi Latvijā ir bijuši vēsturiski augstākajā līmenī, pārsniedzot vienu miljardu eiro.

Avots: latvia.representation.ec.europa.eu

Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem

LEAN un Ergonomika efektīvam attālinātam darba procesam

PASNIEDZĒJS:
Henrijs Kaļķis

APMĀCĪBU KURSA SATURS:

• LEAN un ergonomikas pamatprincipi;
• Efektivitātes zudumu identificēšana attālinātā darbā;
• Praktiski risinājumi, metodes, paņēmieni efektīvam attālinātajam darbam;
• Praktiski ergonomiskie padomi un risinājumi (atslodzes vingrinājumi, psiholoģiskā atslodze, demonstrācijas ar dalībnieku iesaistīšanu).

Klientu attiecību digitalizācija

LATVIJAS LOGU UN DURVJU RAŽOTĀJU ASOCIĀCIJA

Piedāvā apmācību projektu
“Būvindustrijas un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lldra.lv

Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.

Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.