Būvindustrijas un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts

Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003

No satelīta raidīti dati palīdzēs cīnīties ar nelegālo būvniecību Latvijā

Latvija nu jau četrus gadus ir asociētā dalībvalsts Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA), kas atbalsta dažādus projektus,
veicinot kosmosa zinātni, saistītas izglītojošas apmācības, inovācijas un lidojuma segmenta aktivitātes. Šobrīd ir aktualizēts projekts, kas testēs un pēc tam demonstrēs satelītdatu pielietojumu nelegālas būvniecības aktivitāšu un neatbilstību attālinātai noteikšanai.

Viens no projekta sadarbības partneriem ir Būvniecības valsts kontroles birojs, tā direktore Baiba Vītoliņa skaidro, ka projekts kļūs par fundamentālu sastāvdaļu mūsdienīgā un tehnoloģiski attīstītā būvniecības sektora uzraudzībā Latvijā; tas veicinās uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu arī būvniecības nozarē un ne tikai palīdzēs izvērtēt, vai satelītdatu izmantošana varētu efektīvi risināt nelegālās būvniecības problemātiku, bet arī sekmēs ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot sakārtotu, caurskatāmu un juridiski atbilstošu būvniecības vidi. Baiba Vītoliņa uzsver: “Ja priekšizpētes secinājumi un testi tiks atzīti par atbilstošiem, risinājuma komerciālā ieviešana radīs pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku, samazinot ar nelegālo būvniecību saistītās negatīvās sekas un uzlabojot būvniecības sektora kopējo
reputāciju.”

EKA var sniegt ieguvumu Latvijas uzņēmējdarbībā, valsts pārvaldē, zinātnē un izglītībā. Uzņēmumi, sadarbojoties starptautisko kosmosa industriju, attīsta jaunas tehnoloģijas, kā arī apgūst jaunas zināšanas EKA ekspertu vadītās apmācībās. Šī sadarbība ļauj izmantot kosmosa datus, lai uzlabotu ikdienas dzīvi, veicinātu ilgtspēju un atbalstītu nākamās paaudzes tehnoloģiju attīstību.

Avots: bvkb.gov.lv

Digitālās būvniecības nākotnes iespējas un izaicinājumi

Intervijā piedalās:
Kaspars Rožkalns
SIA “UPB Nams”
Valdes priekšsēdētājs

Kāda ir Jūsu pieredze un specializācija būvniecības nozarē?

Mani sauc Kaspars Rožkalns, es pārstāvu SIA “UPB Nams”, kas ir daļa no AS “UPB”. SIA “UPB Nams” nodarbojas ar ģenerālbūvniecību, tajā skaitā projektē un būvē.

Kāpēc nozarē strādājošajiem ir svarīgi pastāvīgi mācīties?

Lai nezaudētu aktualitāti! Rodas jauni materiāli, būvmateriāli, līdz ar to rodas jaunas pasūtītāju prasības, jauni arhitektuāli koncepti. Lai tam visam sekotu līdzi un būtu aktuāls, ir jāmācās. Liela daļa no jaunumiem ir saistīti ar ilgtspēju – kas ir ilgtspēja, kā to izmērīt, vai tas ir CO2, vai tas ir kombinācijā ar materiālu atkārtotu pielietošanu, kādas ir modelēšanas metodikas, kā materiālu saražot, kā zināt, kas ir tā CO2 pēda, kas ir EPD sertifikāts, kur to izmantot. Par to visu ir nepārtraukta mācīšanās – arī par sertifikātiem BREEAM un LEED, kā ēku sertificēt, kādā kategorijā un līmenī.

Kādas kompetences būvniecības nozarē ir svarīgākās vadības līmenī?

Vadības līmenī vadītāja kompetences nemainīgi ir gan stratēģiskais redzējums, gan komunikācija. Tas, kas pievienojas, ir digitālās prasmes, proti, nevis mācēt uzprogrammēt katru detaļu, bet zināt, kas tirgū ir pieejams, kā programmatūras spēj saslēgties savā starpā, ko var izdarīt un ko nevar izdarīt ar datiem.

Kā nozarē tiek ieviestas IT un kāpēc ir svarīgi tās apgūt?

Informācijas tehnoloģijas būvniecības nozarē ir ļoti daudz un dažādas, tajā skaitā būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) sistēma. Tomēr tās ir jānodala, jo viena sadaļa ietver informācijas tehnoloģijas, kas attiecas uz stadiju, kad objekts tiek veidots, piemēram, arhitektūra un inženierprojektēšana. Šī stadija attiecas uz BIM.

Nākamā stadija ir projekta pārraudzība jeb projekta vadība. Projekta vadītājs, izmantojot digitālos rīkus, spēj pārvaldīt lielu projektu, tādā veidā padarot savas komandas darbu efektīvāku.

Pēc būvniecības stadijas ir apsaimniekošana. Tā ir nākamā stadija – kā mēs izmantojam iepriekš sastrādātos materiālus un modeļus tālāk. Tātad gan finanšu rīki, gan projektu vadība ir digitāli, tāpat arī projektēšana un arhitektūra; tas rīku klāsts ir ļoti plašs.

Kāda, Jūsuprāt, ir decembrī notikušās konferences DIGI SPĒKS nozīme?

Par ko daudzi runā – visiem ir jādigitalizējas, bet absolūti godīgi katram tomēr ir jāatbild uz jautājumiem – kāpēc to vajag, cik tas izmaksās, kāds no tā labums. Konference sniedz atbildi caur praktiskiem piemēriem. Liela daļa digitalizācijas visiem nav piemērota. Ja tas ir lētāk vai ātrāk, vai labākajā gadījumā abi divi, tikai tad vajag ieviest
digitalizāciju. Daudz jaunu sistēmu ieviešana uzliek slogu darbiniekiem, turklāt tad var rasties daudz kļūdu, kas var izmaksāt ļoti dārgi.

Interesanti bija tas, ka daudzi runātāji no dažādām nozarēm runāja par 3D vidi. Kāds būvniecībai varētu būt sakars ar pakaramajiem? It kā nekāds, bet 3D modelēšana ļauj veidot modeļus gan ēkai, gan pakaramajam, gan apģērbam. 3D modelēšana ļauj variēt ar materiāliem, krāsām, eksperimentēt un sniedz iespēju strādāt ātrāk, nekā darīt ar rokām.

Kāds ir Jūsu redzējums par nozares attīstību nākotnē?

Vairāk un vairāk ēkas pāries uz BIM jeb 3D vidi, nākamie soļi ir pāriet uz 4D vidi. 4D vide nozīmē, ka pie 3D modeļa tiek pielikta laika komponente, kad pa nedēļām ir redzams būvniecības process. Nākamais – 5D, kas nozīmē, ka pie laika komponentes tiek pielikta klāt arī nauda, kas sniedz iespēju redzēt pa nedēļām, cik daudz naudas ir nepieciešams,
lai uzbūvētu. Tas nebūs ātrs process, jo tas ir sarežģīti, būvniecības nozarē viss uz to virzās. Arī pasūtītājs varēs sekot līdzi ēkas modelim, varēs redzēt, kā norisinās būvniecības process, cik maksās atsevišķas detaļas, kur tās var iegādāties, kāds ir to piegādes termiņš. Kopumā tā būs iespēja redzēt precīzu ēkas nodošanas termiņu, tā ir digitālās
būvniecības nākotne!

Izaicinājums būs ilgtspēja! Mums nāksies mērīt CO2 katrai ēkai, vajadzēs noteikt definīciju, jo CO2 pēda ir jāmēra katram materiālam, procesam, kāda enerģija ir izmantota. Tādējādi parādās divas cenas: cena, ka ir izteikta eiro, un cena, kas ir izteikta CO2. Tas ir milzīgs process, kā to visu atsekot, uzskaitīt. Tas būs, maigi sakot, sarežģīts process, bet tas nav neiespējams, to var jau tagad izdarīt. Sākumā tas kļūs par eksperimentālu procesu, tad tas būs normatīvs, un tad tā būs absolūti normāla industrijas prakse. To visu var realizēt, tikai izmantojot digitālus rīkus!

Maya Slavova materiālā “EPALE Resource Kit 2024 Building digital, green, and inclusive futures” skaidro:
“Prasmes, kas nepieciešamas, lai gūtu panākumus, noteiks straujais tehnoloģiju progress, pārmaiņas sabiedrības
normās un izmaiņas globālajā darbaspēkā. Lai gan svarīgas ir tādas tehniskās prasmes kā MI prasmes un kiberdrošības izpratne, tikpat svarīgas ir tādas prasmes kā emocionālā inteliģence, pielāgošanās spēja un starpkultūru kompetence.

Lai šajā pasaulē, kas attīstās, pastāvētu arī turpmāk, būtiska ir apņemšanās mūžizglītības jomā. Nākotne pieder
tiem, kuri ir ne tikai prasmīgi, bet arī elastīgi, empātiski un spēj sadarboties daudzveidīgā vidē. Koncentrējoties uz
šīm galvenajām prasmēm, būsi labi aprīkots, lai orientētos aizraujošajos un neparedzamajos šī brīža un tālāko gadu
izaicinājumos.”

Avots: epale.ec.europa.eu

INFORMĀCIJA PAR VIENU NO PROJEKTĀ PIEEJAMAJIEM KURSIEM

Praktiskie rīki uzņēmumam ar mākslīgo intelektu

PASNIEDZĒJS:
Ervīns Butkevičs

APMĀCĪBU KURSA SATURS:

INFORMĀCIJA PAR VIENU NO PROJEKTĀ PIEEJAMAJIEM KURSIEM

Praktiskie rīki uzņēmumam ar mākslīgo intelektu

  • Mākslīgā intelekta ieviešanas stratēģijas;
  • Mākslīgais intelekts un datu pārvaldība;
  • Automatizācija un efektivizācija sistēmās;
  • Regulējuma ievērošana, izmantojot mākslīgo intelektu;
  • Mākslīgais intelekts un darbības procesu optimizācija.

DIGITĀLIE PĀRDOŠANAS RISINĀJUMI