Būvindustrijas un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”

Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/006

Saules enerģija pilsētas sirdī: Rīga Plaza sper soli pretī ilgtspējīgai nākotnei

Tirdzniecības centrs “Rīga Plaza” sper nozīmīgu soli pretī energoneatkarībai, uz ēkas jumta uzstādot 408 kWp jaudas saules enerģijas parku. Projekts ir daļa no centra ilgtermiņa stratēģijas, lai veicinātu ilgtspējīgu enerģijas izmantošanu un kļūtu par paraugu citām komerciālām ēkām Latvijā. Šīs iniciatīvas mērķis ir demonstrēt, kā pilsētas vidē iespējams ražot tīru enerģiju, vienlaikus saglabājot ēku drošību un efektivitāti.

Projektā izmantoti inovatīvi saules paneļi, kas saražo par 15 % vairāk enerģijas nekā iepriekšējās paaudzes tehnoloģijas. Būvniecībā izmantota Latvijā unikāla stiprinājumu sistēma, kas samazina jumta noslodzi un uzlabo konstrukcijas drošību, informē saules parka izbūvētāji – energouzņēmums “Enefit”. Uz jumta uzstādīti 809 saules paneļi ar kopējo platību gandrīz 2000 m². Paneļi fiksēti īpašā tehnoloģijā bez smagiem atsvariem, kas nodrošina papildu stabilitāti
pat spēcīga vēja vai sniega apstākļos.

Jaunā sistēma gada laikā vidēji saražos 361 MWh zaļās enerģijas, kas saulainās dienās nodrošinās 80 %
centra elektroenerģijas patēriņa, tostarp ventilācijas, kondicionēšanas un ūdens sūkņu darbību. Tāpat tiek prognozēts, ka gadā samazināsies vairāk nekā 39 tonnas CO2 emisiju.

“Saules paneļu parka izveide ir būtisks solis ‘Rīga Plaza’ ilgtermiņa stratēģijā. Mēs vēlamies būt tirdzniecības centrs, kas ne tikai apmierina ikdienas vajadzības, bet arī pierāda, ka komerciālas ēkas var kļūt par daļu no zaļākas pilsētas nākotnes. Izvēlētais tehnoloģiski progresīvais risinājums turpmāk ne tikai nodrošinās lielāku energoefektivitāti, bet segs arī daļu no centra elektroenerģijas patēriņa,” uzsver tirdzniecības centra vadītāja Irīna Toropova. “Līdz ar saules parka izveidošanu mēs veicinām tīrāku vidi un atbalstām pilsētas ilgtspējas mērķus, vienlaikus sniedzot klientiem iespēju būtiski samazināt ikdienas enerģijas patēriņu. Priecē, ka arvien vairāk biznesa klientu novērtē zaļās enerģijas priekšrocības, kas ļauj segt būtisku daļu elektroenerģijas pašpatēriņa un ievērojami
samazināt ikmēneša izdevumus,” piebilst “Enefit” valdes loceklis Rihards Kotlers.

Šis projekts ne tikai nodrošina zaļāku enerģiju tirdzniecības centram, bet arī kalpo kā iedvesma citām pilsētu ēkām Latvijā. Tas pierāda, ka komerciālas ēkas var kļūt par aktīvu ilgtspējīgas enerģijas ražošanas daļu, vienlaikus stiprinot pilsētas klimata mērķu sasniegšanu un demonstrējot, kā tehnoloģiju un ilgtspējīgas prakses integrācija veicina zaļāku nākotni.

Avots: enefit.lv

Jaudīgākie darījumu veicēji un uzņēmumi: mācīšanās kultūras loma biznesā

Dzintars Koknēvičs
Mercuri International
Valdes loceklis un Biznesa konsultants

Kas jāņem vērā uzņēmumiem, nodrošinot apmācības darbiniekiem?

Nenoliedzami, dažādās paaudzēs var redzēt atšķirības tajā, kā cilvēki labprāt pilnveidojas un attīstās. Pirms kādiem pieciem gadiem veicām Latvijā pētījumu tieši par šo tēmu, paralēli līdzīgiem pētījumiem, kas notika citur pasaulē. Un tas pētījums parādīja, ka katrā paaudzē ir cilvēki, kuri ir gatavi mācīties pašmācības veidā – “es pats izlasu, es pats noskatos YouTube video, es pats atrodu kādu e-apmācību bezmaksas kanālu, piemēram, LinkedIn.” Taču ir arī cilvēki, kuriem nepieciešams klātienes kontakts, saruna, komandu uzdevumi.

Es neteiktu, ka starp vecumposmiem ir būtiskas atšķirības, bet, protams, jaunāki cilvēki parasti vēlas dinamiskāku vidi un ir gatavi izmantot modernās tehnoloģijas. Savukārt cilvēkiem ar lielāku dzīves pieredzi dažkārt vajadzīgs ilgāks laiks, lai pieņemtu jaunas metodes un iekļautu tās savā darbā. Tas liecina, ka uzņēmumiem, nodrošinot apmācības, jāņem vērā dažādu mācīšanās stilu un pieredzes līmeņu dažādība, kā arī jāspēj nodrošināt elastīgas mācību formas.

Kādas ir aktuālās apmācību tendences, kurām pievērst uzmanību?

Tas, ko mēs redzam, ir, ka periodiski parādās modernas lietas, kas uz brīdi kļūst trendīgas un populāras – piemēram: “Mums vajadzētu darbinieku iesaisti vai interaktīvas apmācības” vai “Mums vajadzētu parūpēties par zaļumu un ilgtspējību.” Taču paiet trīs vai pieci gadi, un skaidri redzams, ka šīs modes tendences ir pārejošas – tās nāk un aiziet.

Tajā pašā laikā katrā darbības jomā pastāv bāzes lietas, kas ir nepieciešamas, lai cilvēks veiksmīgi varētu paveikt konkrēto darbu. Piemēram, projektu vadībā būtiska ir sistemātiska plānošana – neatkarīgi no tā, kādi rīki ir pieejami, pamata izpratne par procesu ir obligāta.

Uzņēmumiem šajā kontekstā svarīgi saprast, kādām modes tendencēm sekot, bet, vēl svarīgāk, noteikt bāzes kompetences – tās galvenās prasmes un zināšanas, kas būtiskas konkrētajam biznesam. Tieši tās arī jākultivē darbiniekiem, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību un rezultātus.

Kādas kompetences šobrīd ir nozīmīgas, lai veiksmīgi noslēgtu darījumus?

Mēs nesen veicām pasaulē salīdzinoši apjomīgu pētījumu tieši par darījumu slēgšanu un atšķirībām starp tiem, kas veiksmīgi noslēdz darījumus, un tiem, kam rezultāti ir viduvēji. Tas atklāja vairākas ļoti interesantas tendences.

Mēs izvērtējām vairāk nekā 30 dažādas kompetences, tajā skaitā arī modernās prasmes – mākslīgo intelektu, sociālos tīklus un laika tērēšanu sociālo tīklu kontaktu uzturēšanai. Interesanti bija tas, ka tiem, kuri sasniedza labākus rezultātus, gandrīz visās jomās bija augstāka meistarība nekā pārējiem – izņemot divas: mākslīgā intelekta izmantošana un sociālo tīklu lietošana.

Tas ir ļoti konkrēts signāls, ka cilvēka meistarība komunikācijā, savstarpējās attiecībās, pārliecināšanā un uzklausīšanā ir tās vērtīgākās prasmes, kas palīdz noslēgt darījumus. Ja man pašam trūkst meistarības, lai izdomātu piemērotu argumentu klientam, protams, varu konsultēties ar ChatGPT, bet tad nevaru brīnīties, ka arguments
neatšķirsies no citiem, kas arī izmanto šo rīku.

Personīga komunikācija, spēja pārliecināt, respektējot otra puses vajadzības – tās ir prasmes, kurās visjaudīgākie pārdošanas un biznesa pārrunu veicēji spēj sasniegt izcilus rezultātus. Savukārt lēkt vai nelēkt līdzi modēm vienmēr ir jautājums pašam sev

Latvija ir skaidri ieguvēja no ES daudzgadu budžeta — uz katru iemaksāto eiro valsts saņem vidēji trīs līdz četrus eiro publiskajās investīcijās. Šī finansējuma plūsma palīdz mazināt attīstības atšķirības starp ES valstīm un nodrošina būtiskus papildu resursus Latvijas ekonomikas izaugsmei. “Latvijā ir īstenoti gan valstij nozīmīgi, gan ES mērogā unikāli projekti, kas sabiedrībai nodrošina ilgtermiņa ieguvumus. Pēdējo 20 gadu laikā Latvija no ES ir saņēmusi aptuveni 18 miljardus eiro, tāpēc ir svarīgi ne tikai uzzināt, kam ES līdzekļi ir novirzīti, bet arī – cik liela ir bijusi to ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanu,” uzsver Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks. “Informatīvās kampaņas ietvaros vēlamies izcelt 12 ES daudzgadu budžeta ietvaros finansētos projektus, kas būtiski uzlabojuši iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Realizēto projektu stāsti, par kuriem uzzinās Latvijas sabiedrība, vienlaicīgi ir publiska atzinība gan projektu īstenotājiem, gan publiskajai pārvaldei. Mēs pateicamies ikviena projekta pārstāvim
par kampaņas informatīvajos pasākumos ieguldīto laiku!”

Avots: latvia.representation.ec.europa.eu

Kursa nosaukums: Snieguma vadība

Anita Kalniņa
FranklinCovey
Trenere un koučs

Mūsdienās vadītāji nereti koncentrējas uz darbinieku sniegumu vērtēšanu, taču ilgtermiņa rezultātus nodrošina tieši snieguma vadība – jēgpilnas, regulāras un strukturētas sarunas ar darbiniekiem, kas balstītas uzticībā un vērstas uz attīstību. Vadītāji, kuri pārzina šo pieeju, spēj panākt lielāku darbinieku iesaisti, izaugsmi un noturību.

“Snieguma vadība” ir treniņš, kas palīdz vadītājiem attīstīt prasmes un domāšanu, un izmantot rīkus, lai efektīvi vadītu regulāras 1:1 sarunas, definētu attīstības mērķus un stiprinātu atgriezeniskās saites kultūru komandā

Šis treniņš ir piemērots vadītājiem, kuri:

  • Vēlas uzlabot 1:1 komunikāciju ar saviem darbiniekiem;
  • Meklē rīkus, kā sasaistīt darbinieku izaugsmi ar komandas rezultātiem;
  • Vēlas attīstīt prasmi sniegt atbilstošu, bet izaicinošu atgriezenisko saiti;
  • Ir gatavi radīt vidi, kur attīstība kļūst par ikdienas kultūru.
    Darba metode:
    Mini lekcijas, situāciju analīze, diskusijas, praktiskie darbi.

Hibrīdformāta apmācības uzņēmumiem