Jaunumi no LLDRA digitālo prasmju apmācību projekta, maijs 2026

BIS sper soli nākotnē – testēšanā nonāk mākslīgā intelekta asistents

No 2026. gada 10. aprīļa Būvniecības informācijas sistēma (BIS) testēšanas režīmā ir pieejams jauns digitāls risinājums – uz mākslīgā intelekta tehnoloģijām balstīts asistents, kura mērķis ir uzlabot lietotāju atbalstu un padarīt sistēmas izmantošanu vienkāršāku un strukturētāku. BIS ir valsts elektroniskā vide, kurā notiek informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem, tiek uzturēti būvniecības reģistri un nodrošināti ar būvniecības procesu saistīti e-pakalpojumi. Tā vienlaikus nodrošina arī vienotu vidi namu pārvaldniekiem un īpašniekiem, ļaujot digitāli pārvaldīt īpašumu dokumentāciju, organizēt kopsapulces un aptaujas, kā arī apstrādāt apsekošanas pieteikumus. Sistēma sastāv no vairākiem moduļiem: BISP – publiskā un autorizētā lietotāju portāla daļa, kur pieejami e-pakalpojumi, informācija un reģistru dati; BIS1 – reģistru administrēšanas sadaļa; BIS2 – darba vide institūcijām, kas iesaistītas būvniecības dokumentācijas izvērtēšanā un saskaņošanā; ADM – administrācijas modulis, kur tiek nodrošināta lietotāju tiesību pārvaldība un sistēmas uzturēšana; kā arī BIS mobile – mobilā lietotne, kas nodrošina paziņojumus, pilnvarojumu apskati un iespēju ziņot par pārkāpumiem.

Strādājot ar BIS, lietotāji bieži saskaras ar nepieciešamību orientēties gan normatīvajos aktos, gan sistēmas funkcionalitātē, tādēļ jaunā MI asistenta ieviešanas mērķis ir paplašināt BIS atbalsta dienesta iespējas, nodrošinot ātrāku un strukturētāku informācijas pieejamību. Līdz šim lietotāju atbalsts galvenokārt balstījās uz individuālām konsultācijām un tiešsaistes saziņu, savukārt jaunais risinājums papildina šo pieeju, ļaujot lietotājiem ātri saņemt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, labāk izprast procesu loģiku un darbību secību, kā arī efektīvāk izmantot BIS funkcionalitāti. Ilgtermiņā MI asistents paredzēts kā instruments, kas palīdzēs lietotājiem vienkāršāk orientēties gan sistēmā, gan būvniecības procesu regulējumā, kā arī atvieglos datu sagatavošanu un e-pakalpojumu izmantošanu.

MI asistenta ieviešana BIS tiek īstenota pakāpeniski vairākos attīstības posmos. Pirmajā posmā tas tika izmantots BIS atbalsta dienestā, uzlabojot atbalsta sniegšanas ātrumu un kvalitāti. Šobrīd tas ir pieejams BIS publiskā portāla lietotājiem jautājumos, kas saistīti ar sistēmas izmantošanu. Tālāk plānots paplašināt tā darbību, iekļaujot arī būvniecības normatīvā regulējuma jautājumus, savukārt nākotnē – integrēt to BIS e-pakalpojumos un pamatprocesos, tostarp pieteikumu apstrādē, atkarībā no pieejamā finansējuma. Šāda attīstība paredz, ka MI asistents kļūs par būtisku BIS sastāvdaļu, kas palīdzēs ne tikai informācijas iegūšanā, bet arī procesu uzsākšanā un datu sagatavošanā.

Risinājuma izstrādē apzināti tika izvēlēts veidot specializētu BIS MI asistentu, nevis izmantot vispārpieejamus mākslīgā intelekta rīkus. Šāda pieeja nodrošina augstāku precizitāti, jo asistents tiek apmācīts, izmantojot BIS dokumentāciju un Latvijas būvniecības jomas normatīvo regulējumu. Tas ļauj sniegt detalizētas un praktiskas instrukcijas, kas pielāgotas konkrētajai sistēmai, kā arī nodrošina datu apstrādes drošības prasību ievērošanu. Papildus tam tiek saglabātas integrācijas iespējas, kas nākotnē varētu ļaut MI asistentam veikt darbības BIS procesos, ievērojot lietotāja norādes.

Lai nodrošinātu efektīvu asistenta izmantošanu, lietotājiem ieteicams uzdot skaidrus un konkrētus jautājumus, pievienot situācijas kontekstu, kā arī vienlaikus risināt vienu jautājumu. Svarīgi ir arī pārbaudīt normatīvos aspektus pievienotajās atsaucēs un izmantot sniegtās atbildes kā atbalstu turpmākajai rīcībai. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka sistēmā nedrīkst ievadīt personas datus, konfidenciālu vai ierobežotas pieejamības informāciju.

Tā kā MI asistents šobrīd darbojas testēšanas režīmā, tā atbildes var būt atsevišķos gadījumos nepilnīgas vai neprecīzas, tādēļ īpaši būtiska ir lietotāju iesaiste tā pilnveidē. Lietotāji tiek aicināti sniegt atgriezenisko saiti, izmantojot vērtēšanas iespējas, un nepieciešamības gadījumā izmantot esošos BIS atbalsta kanālus. Šis posms ļauj uzlabot risinājuma kvalitāti un pielāgot to reālajām lietotāju vajadzībām, veicinot pakāpenisku pāreju uz pilnvērtīgu MI asistenta integrāciju BIS vidē.

Avots: bis.gov.lv

“Tech Recruitment”: Mūsdienu personālvadība balstās datos un tehnoloģijās

Intervijā piedalās:

Santa Pauloviča
“Tech Recruitment”
HR / Atlases konsultante

Kā digitalizācija maina personālvadību Latvijas uzņēmumos?

Ja paskatāmies vēl piecus gadus atpakaļ, personālvadībai bija ļoti liels administratīvais un lietvedības slogs — datu ievade, dokumentu veidošana, dokumentu uzglabāšana, izmaiņu ieviešana, mums visiem pazīstamie rīkojumi. Savukārt mūsdienu jaunās sistēmas šo visu procesu būtiski atvieglo.

Vai ir viena standarta programma, ko es varētu ieteikt? Noteikti nē. Šeit mēs atgriežamies pie jautājuma par vajadzībām — kādā nozarē tu strādā, kāda likumdošana tevi ietekmē un kādi procesi uzņēmumā ir būtiski. Tad arī skatāmies, kuri no šiem digitālajiem rīkiem spēj nodrošināt konkrētās vajadzības.

Bieži vien uzņēmumi un komandas saskaras ar situāciju, ka viņi ir gatavi ieviest digitālos rīkus un digitalizēt personāla lietvedību, bet vienlaikus saprot, ka process, kas uzņēmumā strādājis desmit gadus, konkrētajā sistēmā nemaz nav atspoguļojams tieši tādā pašā veidā. Proti, sistēma neļauj pilnībā atkārtot to procesu, ko iepriekš esam darījuši uz papīra. Jā, tā ir realitāte.

Taču tā ir arī pārmaiņa, kurai nevajadzētu pretoties. Būtisks fakts ir tas, ka šie rīki tiek veidoti pēc labākās prakses principiem un, ņemot vērā likumdošanas prasības, jau paredz, kādam standartā šim procesam vajadzētu būt. Protams, kaut ko iespējams pielāgot — piemēram, ja vadītājs vēlas saņemt paziņojumus par katru procesa soli, tas ir izdarāms. Taču jautājums ir — vai tas tiešām ir būtiski?

Ja mēs kaut ko esam darījuši vienā veidā 20 gadus, vai tas nozīmē, ka tagad mums obligāti jāpielāgo programma vecajai kārtībai? Īsti nē. Tieši otrādi — šīs programmas un digitalizācijas process liek paskatīties uz esošajiem procesiem kritiski un izvērtēt, vai tie joprojām ir efektīvi.

Ja tam nepretojas, iet laikam līdzi un pragmatiski izvērtē, kas uzņēmumam patiešām ir nepieciešams, tad rodas jautājums — vai tiešām mums joprojām vajadzīgas visas kartītes, rīkojumi un līgumi tikai tāpēc, ka tā ir darīts 20 gadus? Visticamāk, nē. Digitalizācija ļauj samazināt lietvedības slogu pat par 80%.

Digitālais paraksts ir pilnvērtīgi ienācis mūsdienu darba vidē un tiek izmantots arvien biežāk. Īpaši spilgti to parādīja Covid-19 periods, kad biroju darbinieki strādāja attālināti, bet darbs turpinājās un izmaiņas uzņēmumos notika tāpat. Tas vienlaikus bija gan izaicinājums, gan iespēja uzņēmumiem ļoti strauji digitalizēties piespiedu kārtā.

Tie uzņēmumi, kuri ar pārliecību iegāja digitalizācijas procesos, ļoti ātri transformējās un pārgāja uz tā saukto “paperless HR” (personālvadību bez papīra dokumentiem). Digitālais paraksts ir ieviests, un tas būtiski palīdz arī personālvadībai nodrošināt atbilstību normatīvajām prasībām.

Šie rīki palīdz nenokavēt termiņus, nodrošināt, ka visa informācija atrodas vienuviet, tiek ievērota Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), un ka informācijai piekļūst tikai tie cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams.

Līdz ar to es teiktu, ka digitalizācija viennozīmīgi atvieglo un sistematizē personālvadības, kā arī citus uzņēmuma iekšējos procesus.

Kā digitalizācija palīdz sekot līdzi darbinieku prasībām, kompetencēm?

Protams, ne visiem uzņēmumiem tas ir vienlīdz būtiski. Taču pastāv iespēja izmantot atbilstošus digitālos rīkus, kuros tiek uzskaitītas zināšanas un prasmes, kas ir konkrētās uzņēmuma komandas rīcībā.

Ja šie dati tiek izmantoti jēgpilni, informācija tiek korekti ievadīta un regulāri uzturēta sistēmā, tad uzņēmumam rodas iespēja pieņemt datos balstītus lēmumus. Tas ļauj saprast, kādu kompetenču pietrūkst un kur nepieciešams investēt līdzekļus darbinieku apmācībā vai konkrētu prasmju attīstībā.

Kādā veidā personālvadība maina šobrīd talantu piesaisti Latvijas uzņēmumos?

Ko personālvadībā nozīmē digitalizācija? Tā nozīmē arī piekļuvi talantiem ārpus Latvijas robežām. Man ir iespēja uzaicināt uz darba interviju cilvēku, kurš atrodas Spānijā vai Portugālē, vienoties ar šo kandidātu un piedāvāt viņam darba iespējas uzņēmumā, ja viņam ir nepieciešamās kompetences un es šādu speciālistu Latvijā nevaru atrast.

Latvijā talantu loks jeb “talent pool” (talantu pieejamība konkrētajā nozarē) noteiktās jomās ir mazāks, tāpēc darba tirgus kļūst arvien plašāks. Vienlaikus vietējiem uzņēmumiem pieaug arī konkurence — tie vairs nekonkurē tikai slēgtā Latvijas tirgū, bet gan Eiropas un globālā mērogā.

Ja Latvijā ir kandidāts ar patiešām unikālām prasmēm un kompetencēm, viņu darba tirgū “izķers kā karstu pīrādziņu”. Ar to ir jārēķinās.

Tāpēc uzņēmumiem ir jābūt atvērtiem piesaistīt savām komandām cilvēkus no citām valstīm un kultūrām, jāspēj viņus integrēt un saprast. Tas jau ir vadības līmeņa jautājums — attīstīt savas kompetences un saprast, kā strādāt ar attālinātām komandām. Tā, manuprāt, ir viena no svarīgākajām mūsdienu vadītāja prasmēm.

Galvenais ir būt atvērtiem, jo talantiem robežu vairs nav.

Eiropas Komisijas augsta līmeņa pārstāve, komisāre Maria Luís Albuquerque, uzsvērusi Eiropas nepieciešamību stiprināt kontroli pār stratēģiski nozīmīgajām tehnoloģijām, kas veido ekonomikas pamatu un virza tās attīstību. Viņa norādīja, ka digitālās un tehnoloģiskās kapacitātes attīstība ir tieši saistīta ar Eiropas spēju saglabāt konkurētspēju globālajā ekonomikā, īpaši mākslīgā intelekta, datu un industriālo tehnoloģiju jomās.

“Eiropai ir jāsaglabā kontrole pār galvenajām tehnoloģijām, kas veido un virza mūsu ekonomikas.”

Šis uzsvars iezīmē Eiropas Komisijas pieeju digitālajai suverenitātei, kur digitālās transformācijas mērķis nav tikai tehnoloģiju ieviešana, bet arī Eiropas spējas nodrošināt neatkarību, drošību un ilgtspējīgu izaugsmi digitālajā vidē. Vienlaikus tiek akcentēta nepieciešamība attīstīt digitālās prasmes un inovāciju vidi, lai uzņēmumi un publiskais sektors spētu pilnvērtīgi izmantot jauno tehnoloģiju potenciālu.

Avots: reuters.com

Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem

Juridiskais ceļvedis uzņēmējdarbībā, izmantojot digitālos rīkus: dibināšana, darba tiesības, intelektuālais īpašums un citi aspekti veiksmīgai darbībai Latvijā

PASNIEDZĒJA:
Anna Losāne

APMĀCĪBU KURSA SATURS:

• Juridiskie pamati uzņēmējiem ar digitālo rīku atbalstu;
• Ievads Latvijas tiesību sistēmā;
• Komercdarbības formas;
• Uzņēmumu reģistrs, uzņēmumu dibināšanas kārtība un dokumentu sagatavošanas automatizācija, izmantojot digitālos rīkus;
• Ievads darba tiesībās un personāla vadībā, izmantojot digitālos rīkus;
• Nodokļu tiesību pamati, to izpratne un pielietošana;
• Digitālie rīki līgumu sagatavošanai, slēgšanai, izpildei un izbeigšanai;
• Komercdarījumi;
• Korespondences saņemšanas pienākums un sekas, tai skaitā elektroniskais paraksts;
• Intelektuālais īpašums digitālajā laikmetā: meklēšana, aizsardzība un pārvaldība, izmantojot rīkus tiešsaistē;
• Parādu piedziņa un parādu piedziņas datubāzes tiešsaistē;
• Maksātnespējas process un tiesiskās aizsardzības process;
• Ievads civilprocesā, integrējot tehnoloģiju rīkus efektīvai lietu pārvaldībai.

ERP sistēmas ieviešana un pārvaldība

LATVIJAS LOGU UN DURVJU RAŽOTĀJU ASOCIĀCIJA

Piedāvā apmācību projektu
“Būvindustrijas un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lldra.lv

Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.

Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.