Būvindustrijas un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts.

Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003

Jauns risinājums Latvijas ēkām: datu vadīta siltumenerģijas uzskaite bez iejaukšanās sistēmās

Latvijas būvniecības un ēku apsaimniekošanas nozare gadiem ir saskārusies ar vienu no grūtākajiem energoefektivitātes izaicinājumiem – individuālu siltumenerģijas patēriņa mērīšanu daudzdzīvokļu ēkās, kuru inženierkomunikācijas projektētas pirms piecdesmit un vairāk gadiem. Lielākajā daļā padomju laika ēku individuāls siltuma patēriņa sadalījums nebija paredzēts, tādēļ līdz šim izmantotie risinājumi prasīja vai nu sistēmas pārbūvi, vai pilnīgu radiatoru nomaiņu. Tas nozīmēja ievērojamus ieguldījumus un sarežģītu projektu vadību – līdz brīdim, kad Latvijas uzņēmums “Ecengo” izstrādāja SPNS jeb siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu.

SPNS ir kompakta, uz datiem balstīta tehnoloģija, kas ļauj precīzi mērīt katra dzīvokļa siltumenerģijas patēriņu bez jebkādām izmaiņām apkures sistēmā un bez iejaukšanās radiatoros. Temperatūras sensors tiek piestiprināts tieši uz caurules ārējās virsmas, uzstādīšanas process aizņem vien dažas minūtes un neprasa telpu demontāžu vai tehniskus darbus stāvvados. Šī pieeja ir īpaši nozīmīga Latvijas ēku fondam, kur 80% daudzdzīvokļu ēku ir aprīkotas ar viencauruļu apkures sistēmām.

Tehnoloģijas darbības pamatā ir sensori ar radio raidītājiem un plūsmas mērītāji, kas, analizējot temperatūras kritumu un siltumnesēja plūsmu, aprēķina katram stāvvadam raksturīgo siltuma patēriņu. Tā kā sistēmu neietekmē telpas temperatūra, radiatora modelis vai īpašnieka individuālie remonti, mērījumi ir konsekventi, objektīvi un atkārtojami. Visi dati tiek attēloti tiešsaistē digitālajā platformā, nodrošinot pilnu caurspīdību dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.

Līdzšinējās alternatīvas – siltumskaitītāji un alokatori – izrādījās vai nu tehniski grūti ieviešamas, vai nepietiekami precīzas. Daudzas mājas, kas vēlējās ieviest individuālu uzskaiti, tika “iesprostotas” starp ambīciju un realitāti. “Ecengo” risinājums šo barjeru nojauc – tas dod iespēju sākt precīzu uzskaiti pat tajās ēkās, kur līdz šim to uzskatīja par neiespējamu.

SPNS izstrāde ir bijis gadiem ilgs process, kas prasījis ne tikai inženiertehnisku darbu, bet arī diskusijas ar regulatoriem un testēšanu reālās dzīves apstākļos. Šāda sistēma ir būtiska visai būvniecības nozarei – tā paplašina instrumentu klāstu, kas pieejams ēku atjaunošanas projektu plānotājiem, energosertifikācijas speciālistiem un apsaimniekotājiem.

Risinājums jau tiek izmantots vairākās ēkās Latvijā, un uzņēmums aktīvi virzās uz eksporta tirgiem – Poliju, Vāciju, Baltijas valstīm un Ukrainu. Visās šajās valstīs vēsturiski dominē līdzīgas siltumapgādes sistēmas, kas SPNS padara par īpaši pieprasītu. Turpmākajā attīstībā “Ecengo” plāno ne tikai tehnoloģijas pilnveidi un ražošanas procesu paplašināšanu, bet arī energoefektivitātes konsultāciju virzienu, kas ļautu kompleksāk analizēt ēku siltuma zudumus un optimizēt sistēmu.

Viens no būtiskākajiem ieguvumiem, ko uzņēmums novērojis praksē – tiklīdz dzīvokļu īpašniekiem kļūst pieejami konkrēti dati, mainās domāšana. Cilvēki sāk interesēties par kopīgo siltumenerģijas patēriņu, siltuma zudumiem pagrabos un kāpņutelpās, un tiek pieņemti datos balstīti lēmumi par ēkas uzlabošanu. SPNS faktiski veicina energoefektivitātes kultūru – tā kļūst par praktisku instrumentu gan uzskaitei, gan apsaimniekošanas kvalitātes celšanai.

To var uzskatīt par nozīmīgu soli visas Latvijas būvniecības un apsaimniekošanas nozares virzībā uz modernu, datu vadītu pieeju energoefektivitātei. SPNS parāda, ka arī vēsturiskās ēkās iespējams ieviest precīzu un godīgu siltuma uzskaiti bez dārgām, apjomīgām pārbūvēm – un tas savukārt ļauj plānot ēku atjaunošanu daudz racionālāk, mērķtiecīgāk un ilgtspējīgāk.

Avots: business.gov.lv

No manuāla darba uz integrētu ražotni — “FLORA” ceļš uz efektivitāti

Intervijā piedalās:

Valdis Grīnvalds
SIA “FLORA”
Direktors

Kāda ir uzņēmuma “FLORA” specializācija?

Uzņēmuma “FLORA” galvenie darbības virzieni ir koka un koka–alumīnija logu ražošana. Mēs esam uzņēmums ar pilnu ražošanas ciklu – sākot no zāģbaļķu iepirkšanas līdz gatavajam produktam. Paralēli logiem ražojam arī koka durvis, un daļu produkcijas eksportējam uz Poliju uzņēmumam “Roto”, kam piegādājam jumta logu sagataves. Šī plašā darbības amplitude ļauj mums nodrošināt kvalitāti katrā procesā un būt elastīgiem pret pasūtītāju vajadzībām.

Kā digitalizācija šobrīd ietekmē logu un durvju ražošanas nozari?

Digitalizācija pašlaik ļoti spēcīgi ietekmē koka logu un durvju ražošanas nozari. Izveidojas arvien jauni izaicinājumi, un uzņēmumiem ir nepārtraukti jāattīstās, lai tiem sekotu līdzi. Mums patlaban ir nepieciešams digitalizēt daudz un dažādus procesus, lai precīzi un efektīvi pārvaldītu ražošanu. Arī šobrīd mēs aktīvi īstenojam vairākus digitalizācijas projektus. Viens no tiem ir darba laika uzskaites sistēma, kas tiks integrēta tieši ražotnes vidē, nodrošinot detalizētu katra procesa uzskaiti. Tā kā ražojam daudzveidīgus produktus, kuru izgatavošanas soļi atšķiras, mums ir būtiski zināt, cik laika patērējam konkrētam logam vai durvīm. Tas palīdz precīzāk aprēķināt produkta pašizmaksu.

Tajā pašā laikā mūsu projektu vadītāji strādā ar digitālām programmām, kas automātiski aprēķina cenu. Jo ātrāk, efektīvāk un precīzāk spējam klientam sniegt cenu piedāvājumu, jo labāka un ērtāka ir pieredze abām pusēm. Digitalizācija palīdz mums kļūt prognozējamākiem, precīzākiem un uzticamākiem pakalpojumu sniedzējiem.

Kā tehnoloģiju ieviešana palīdz uzturēt augstu kvalitāti un samazināt ražošanas atkritumus?

Tehnoloģiju attīstība vienmēr ir bijusi un arī turpmāk būs faktors, kas tieši ietekmē mūsu nozari. Mūsdienās tehnoloģijas mainās ārkārtīgi strauji – iekārtu ražotāji katru gadu piedāvā jaunas sērijas, funkcijas un iespējas. Taču mums, kā vidēja līmeņa ražošanas uzņēmumam, ir svarīgi sabalansēt izmaksas. Mēs nevaram atļauties katru gadu iegādāties jaunas iekārtas, kuru cena sasniedz miljonu un vairāk. Šādas investīcijas ir jāplāno aptuveni astoņu līdz desmit gadu periodam, kurā iekārta ir jāatpelna.

Tāpēc ir ļoti būtiski pastāvīgi sekot līdzi tirgus tendencēm un pieprasījumam — kādi logu profili pašlaik ir vajadzīgi, kādas īpašības pasūtītāji pieprasa. Piemēram, nereti klienti vēlas smalkākus profilu risinājumus, precīzas detaļas vai lielākus stikla laukumus. Esošās iekārtas ne vienmēr spēj nodrošināt tik augstu precizitāti vai specifiku, tāpēc aktīvi pētām tirgu un apsveram ieguldījumus jaunās tehnoloģijās. Šādam lēmumam jābūt ļoti rūpīgi izsvērtam, jo ar iegādātajām iekārtām strādāsim vismaz nākamo desmitgadi.

Kāpēc, jūsuprāt, nozares uzņēmumiem būtu svarīgi koncentrēties uz digitalizācijas iespējām?

Digitalizācija un automatizācija mūsu nozarē iet roku rokā. Galvenais mērķis ir samazināt produkta izmaksas, lai gala patērētājam piedāvātu pieejamāku cenu un konkurētspējīgu produktu. Protams, tas ir arī konkurences jautājums — tie uzņēmumi, kas digitalizēsies šodien, rīt iegūs priekšrocības. Tie, kas to nedarīs, riskē palikt otrajā plānā vai vispār zaudēt vietu tirgū. Digitalizācija vairs nav tikai iespēja — tā ir nepieciešamība, kas nosaka uzņēmuma efektivitāti, kvalitāti un izdzīvošanas spēju nākotnē.

Eiropas Komisija turpina īstenot digitālās vienotā tirgus modernizācijas pasākumus, lai atvieglotu uzņēmējdarbību visā Eiropas Savienībā. Jaunā iniciatīva “Digital Omnibus” ir viens no centrālajiem instrumentiem, kas paredz samazināt administratīvo slogu, veicināt inovāciju un stiprināt uzņēmumu produktivitāti. Šajā kontekstā Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis uzsver:

“Inovāciju plaisas mazināšana un birokrātijas sloga samazināšana ir galvenie virzītājspēki, lai stiprinātu Eiropas Savienības produktivitāti. Mūsu digitālā omnibus regula tiecas panākt abus. Šodienas priekšlikums ir būtisks pirmais solis mūsu digitālās vienkāršošanas darba kārtībā, lai radītu labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi Eiropas uzņēmumiem. Vienlaikus sāktā Digitālā atbilstības pārbaude, kas ietver plašas sabiedriskās konsultācijas, vadīs mūsu nākamos soļus. Vienkāršojot noteikumus, mazinot administratīvo slogu un ieviešot elastīgākus, samērīgākus risinājumus, mēs turpināsim pildīt savu apņemšanos dot ES uzņēmumiem vairāk telpas inovācijām un izaugsmei.”

Avots: ec.europa.eu

Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem

Digitālo paradumu veidošana

PASNIEDZĒJS:
Edvīns Elferts

APMĀCĪBU KURSA SATURS:

  • Mākslīgais intelekts un pārmaiņas;
  • Digitālā transformācija;
  • Organizācijas efektivitātes paaugstināšanas rīki un iespējas;
  • Cilvēks pret mašīnu? Kā panākt darbinieku atbalstu un iesaisti?
  • Klientu digitālā pieredze un lietotāju paradumi;
  • Personīgo digitālo paradumu pilnveidošana.

Prezentāciju sagatavošana

LATVIJAS LOGU UN DURVJU RAŽOTĀJU ASOCIĀCIJA

Piedāvā apmācību projektu
“Būvindustrijas un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lldra.lv

Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.

Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Lejupielādēt PDF