Būvniecības vide mainās: svarīgākās izmaiņas, kas stājušās spēkā 1. novembrī

Būvniecības nozarē šoruden ieviestas vairākas nozīmīgas izmaiņas, kuru mērķis ir padarīt ikdienas procesus raitākus un prognozējamākus gan ierosinātājiem, gan būvniekiem, gan speciālistiem. No 1. novembra spēkā stājušies grozījumi Būvniecības likumā, Vispārīgajos būvnoteikumos un Ēku būvnoteikumos, un Ekonomikas ministrija uzsver – jaunais regulējums paredz vienkāršāku, ātrāku un saprotamāku saskaņošanas kārtību.

Viens no svarīgākajiem jaunumiem ir prasība privātpersonām BIS sistēmā norādīt būvdarbu finansējuma avotu. Šis nosacījums ieviests, lai mazinātu ēnu ekonomikas riskus un precīzāk identificētu ienākumu izcelsmi, piemēram, darba algu, saimnieciskās darbības ienākumus vai aizdevumus. Summas norādīt nav nepieciešams.

Tāpat tiek modernizēta sabiedrības iesaiste būvniecības procesā. Jaunajā regulējumā uzsvērts, ka publiskās apspriešanas mērķis ir “lai nodrošinātu attiecīgās ieceres tehnisko risinājumu labāku iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē”, vienlaikus nedublējot vides un teritorijas plānošanas procedūras.

Svarīgas izmaiņas skar tehniskos noteikumus – to derīguma termiņš noteikts divi gadi, bet saskaņošanas termiņi būtiski samazināti. Inženiertehniskos darbus noteiktos gadījumos varēs sākt jau projektēšanas nosacījumu izpildes laikā, kas ļaus paātrināt būvniecības ciklu. Vienlaikus precizēts regulējums attiecībā uz patvaļīgas būvniecības seku novēršanu un kopīpašnieku tiesībām rīkoties elastīgāk.

Šīs izmaiņas iezīmē nozīmīgu soli virzienā uz profesionālāku, caurskatāmāku un ikdienas darbā prognozējamāku būvniecības vidi. Nozares uzņēmējiem tas nozīmē mazāk kavējošu birokrātiju, skaidrākus procesus un lielāku drošību ilgtermiņa investīciju plānošanā. Sagaidāms, ka reformas atvieglos gan būvprojektu sagatavošanu, gan projekta realizācijas uzraudzību, vienlaikus stiprinot sektora reputāciju un veicinot kvalitatīvākas būves. Grozījumi stājas spēkā 2025. gada 1. novembrī.

Avots: em.gov.lv

---

No tirdzniecības līdz ražošanai – SIA PRODO ceļš durvju un logu nozarē

Intervijā piedalās:

Aija Iesalniece
SIA “Runas Rāmis” Vadītāja un SIA “WIN partners”
Komunikācijas trenere

Kāda ir jūsu profesionālā pieredze?

Mani sauc Aija Iesalniece, un es esmu pieaugušo apmācību entuziaste. Mani ļoti interesē, kā pieauguši cilvēki mācās. Iepriekš esmu vadījusi dažādas komandas – gan mazas, gan lielas, gan vietējās, gan starptautiskas, pārsvarā klientu apkalpošanas jomā. Tolaik savām komandām pasūtīju dažādas apmācības, un bieži bija tā: cilvēki atgriežas iedvesmoti, sāk izmantot jaunas zināšanas, bet pēc nedēļas viss atkal ir pa vecam. Man radās jautājums – kāpēc tā notiek?

Tāpēc izveidoju savu uzņēmumu, lai to pētītu un iedziļinātos šajos jautājumos. Kopš 2019. gada vadu mācības, un man ir vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar pieaugušo apmācībām. Esmu beigusi maģistra studijas vadības psiholoģijā un supervīzijā, esmu arī sertificēta supervizore. Tātad mana profesionālā joma ir viss, kas saistīts ar to, kā cilvēki mācās, kā pieaugušo prāts strādā, kā notiek pilnveide, profesionālā izaugsme, un kā risināt pieaugušo profesionālās sāpes, vajadzības un izaicinājumus. Tā ir gan mana pieredze, gan vienlaikus arī sirdslieta.

Kādu stratēģisku ieguldījumu darbinieku apmācības sniedz uzņēmuma izaugsmei un konkurētspējai?

Savā otrajā grāmatā “Atslēga komandas absolūtajam potenciālam” esmu izcēlusi tēmu par profesionālo deformāciju. Manuprāt, apmācības un profesionālā pilnveide ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā to novērst.

Ko nozīmē profesionālā deformācija? Tas nozīmē sajūtu, ka “es visu zinu”. Es zinu, kā pareizi darīt, un zinu, kā vislabāk jādara. Jo ilgāk strādāju savā jomā, jo vairāk apstiprinājumu tam saņemu – mūsu prāts tā darbojas. Ja es no sava profesionālā “burbuļa” neizeju, es redzu tikai apstiprinājumus esošajam. No vienas puses tas nav slikti – iegūstu pārliecību. Taču tieši šī pārliecība var kļūt par klupšanas akmeni: es varu nepamanīt lietas, kuras var darīt labāk vai efektīvāk, vai kur es kļūdos. Arī procesi un cilvēki mainās.

Tādēļ apmācības un regulāra iziešana “ārpus burbuļa” – tiekoties ar citiem nozares speciālistiem vai citu nozaru pārstāvjiem, dzirdot jaunākos pētījumus, vai paklausoties apmācību vadītāja provokatīvos jautājumus – palīdz sazemēties un saprast, kur es esmu, ko joprojām daru lieliski un kas ir jāpilnveido. Un dažkārt pat atklāt: ir lietas, ko es tiešām nezinu.

Ar kādiem galvenajiem izaicinājumiem uzņēmumi saskaras, organizējot un ieviešot darbinieku apmācības?

Lielākais izaicinājums, ar ko esmu saskārusies Latvijas uzņēmumos, ir andragoģijas nepielietošana un pedagoģijas izmantošana tās vietā. Pedagoģija ir tas, kā mēs mācām bērnus. Andragoģija – kā mēs mācām pieaugušos.

Viena no andragoģijas pamatlietām ir pieaugušajiem ļaut izvēlēties mācības, kurās viņi vēlas iesaistīties, kā arī iesaistīt viņus mācību satura veidošanā. Nevēlos nosodīt– es ļoti labi saprotu gan laika, gan resursu ierobežojumus, kuru dēļ tas ir sarežģīti. Labā ziņa ir tā, ka ir uzņēmumi, kas to īsteno un veiksmīgi iesaista darbiniekus gan mācību izvēlē, gan satura veidošanā. Citi vēl ne.

Tas ir ļoti būtisks aspekts, ja vēlamies patiesi mācīt pieaugušos cilvēkus, nevis tikai “pasniegt informāciju”. Pieaugušie ir zinoši, pieredzējuši un autonomi – un apmācībām jāatspoguļo šī realitāte.

Kādas apmācību tendences šobrīd ir visaktuālākās Latvijā?

Pašlaik Latvijā ir trīs izteiktas apmācību tendences.

Pirmā tendence: “Kaut ko interesantu!”

Organizācijas joprojām vēlas ko jaunu, nebijušu un saistošu. Šajā kontekstā joprojām varu ieinteresēt ar biznesa improvizāciju.

Otrā tendence: labbūtība.

Tas ietver izdegšanu, emociju vadību, pārslogošanos, nogurumu, laika plānošanu. Pat ja uzņēmums jautā par laika plānošanu, bieži pamatā ir stresa, pārstrādāšanās vai motivācijas zuduma jautājumi. Vienā vārdā – labbūtība. Sāpīgākajā vārdā – izdegšana.
Trešā tendence: komunikācija.

Komunikācijas un sarunāšanās tēma jau ilgstoši ir aktuāla, un, lai gan jautājumi mainās, pati kategorija saglabājas nemainīga. Tā ir viena no jomām, kurā uzņēmumi regulāri vēlas pilnveidoties.

Kā visefektīvāk novērtēt apmācību ietekmi uz uzņēmuma rezultātiem un kopējo attīstību?

Visefektīvākais veids, kā uzņēmumā izvērtēt apmācību ietekmi un izaugsmi, ir noteikt apmācību mērķi pirms mācībām – mērķi, kuru var izmērīt.

Ja, piemēram, vēlamies mācīt komunikāciju vai sadarbību, bet nenodefinējam, kā to izmērīsim, kāpēc tas ir nepieciešams un kā tas ietekmē uzņēmuma rezultātus, tad apmācību vērtējums būs subjektīvs.

Tāpēc ļoti svarīgi ir jau sākotnēji vienoties, kā mērīsim rezultātu un kāpēc konkrētā prasme ir uzņēmumam būtiska. Tad arī apmācību atdevi var novērtēt precīzi un pamatoti.

---

Kursa nosaukums: “Projektu vadības kultūra”

Pasniedzēja:
Agra Vītola,
Trenere un koučs
FranklinCovey

Nemitīgi pieaugot inovāciju apjomam organizācijās, pieaug arī vajadzība pēc darbiniekiem visos organizācijas līmeņos, kuri spēj efektīvi īstenot projektus. Problēma ir tā, ka salīdzinoši maza daļa darbinieku saņem nepieciešamo tbalstu apmācību veidā, lai to spētu izdarīt.

Apkopojot labākās projektu vadības prakses gan no agile, gan waterfall projektu vadības metodēm, treniņa dalībnieki tiek nodrošināti ar nepieciešamo domāšanas veidu, prasmēm un rīku kopumu, lai spētu iesaistīt projekta komandas dalībniekus tādā veidā, kas iedvesmo viņus ieguldīties un sniegt augstāku iespējamo atdevi. Risinājums “Projektu vadības kultūra” palīdz dalībniekiem gūt pārliecību par savām spējām konsekventi uzsākt un pabeigt augstvērtīgus projektus kvalitatīvi un laikā.

Mērķis: Iepazīstināt kursa dalībniekus ar labākajām projektu vadības praksēm un nodrošināt nepieciešamo prasmju, rīu apguvi, lai efektīvi vadītu projektus.

Risinājumā iekļauts:

• Dalībnieka rokasgrāmata
• Projektu vadības kārtis
• Instrumenti

---

2025. gada 15. jūlijā Eiropas Parlaments paziņoja par vienošanos par ESF+ finansējuma palielināšanu, lai veicinātu prasmju attīstību un risinātu jaunus izaicinājumus. Šī vienošanās nodrošina, ka atbalsts paliek mazākām organizācijām un apmācībām, kas stiprina cilvēkus un sabiedrību. Marit Maij, Eiropas Parlamenta ziņotāja (S&D), uzsvēra:

“Mēs sarunās esam nolikuši skaidru robežu: ESF+ turpinās ieguldīt cilvēkos, nevis lielos uzņēmumos. Šī vienošanās nodrošina, ka atbalsts paliek mazākām organizācijām un apmācībām, kas stiprina gan cilvēkus, gan sabiedrību.”

Avots: euperspectives.eu

---

Klātienes apmācību norises formāts uzņēmumiem

LATVIJAS LOGU UN DURVJU RAŽOTĀJU ASOCIĀCIJA

Piedāvā apmācību projektu “Būvindustrijas un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/006
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim Lūdzam pieteikties,
sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmacibas@lldra.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:

• Veicināt mūžizglītību
• Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
• Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
• Sekmēt profesionālo mobilitāti

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.

Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.

Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:

Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:

• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
• Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
• Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.