Būvindustrijas un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003
Mākslīgais granīts – no tērauda pārstrādes līdz moderniem būvprojektiem
Latvijas ceļu infrastruktūra šobrīd piedzīvo arvien pieaugošu slodzi – palielinās transporta intensitāte, klimata pārmaiņu ietekme kļūst jūtamāka, un priekšā stāv vērienīgi infrastruktūras projekti, tostarp militārās būvniecības jomā. Šādos apstākļos arvien svarīgāk kļūst meklēt jaunus risinājumus, kas nodrošina augstu nestspēju, ilgmūžību un vienlaikus ekonomisku pamatotību. Kā norāda uzņēmuma “NextStep Gravel” valdes priekšsēdētāja, ķīmijas inženierzinātņu maģistre Elīna Mežance-Griķe, Latvijā šobrīd ienācis jauns materiāls – mākslīgais granīts, kas var būtiski mainīt nozares attīstības trajektoriju.
“Mākslīgais granīts ir tērauda kausēšanas procesa blakusprodukts, kas pēc īpašas apstrādes kļūst par augstvērtīgu būvmateriālu. Tā mehāniskās īpašības daudzviet pārspēj dabīgo granītu, un svarīgi, ka tas ir gan videi draudzīgs, gan ekonomiski izdevīgs,” skaidro Mežance-Griķe. Viņa uzsver, ka materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, atbilst Latvijas būvnormatīviem un jau iekļauts valsts ceļu būvdarbu specifikācijās.
Pēc Mežances-Griķes teiktā, mākslīgais granīts ir ciets, nodilumizturīgs un ar ļoti augstām nesošajām spējām. Tas nodrošina lielāku ceļa seguma ilgmūžību, mazāku plaisāšanas un deformāciju risku, kā arī labāku saķeri ar bitumenu. “Kalifornijas nestspējas indeksa testi apliecina, ka tērauda sārņi vairākas reizes pārsniedz tradicionālo minerālmateriālu rādītājus. Turklāt tā stūrainā forma nodrošina izcilu sablīvēšanos un konstrukciju stabilitāti,” piebilst Mežance-Griķe.
Materiālam ir plašas izmantošanas iespējas – ceļu un pamatu būvē, hidrobūvēs, kā arī cementa un betona ražošanā. “Ja piejaucam mākslīgo granītu cementam, iegūstam augstas stiprības betonu un izstrādājumus, kas īpaši nozīmīgi militārās infrastruktūras projektos,” uzsver Mežance-Griķe.
Ekonomiskais aspekts šeit nav mazsvarīgs – mākslīgais granīts palīdz samazināt izmaksas un mazināt atkarību no dārgi importētā granīta un Lietuvas dolomīta. “Svarīgi ir arī tas, ka šim materiālam ir negatīvs CO2 novērtējums – tas nozīmē, ka tā izmantošana palīdz samazināt kopējo izmešu apjomu būvniecībā,” norāda Mežance-Griķe. Viņa uzsver, ka, pareizi pielietojot, mākslīgais granīts nerada riskus ne videi, ne cilvēku veselībai.
Eiropas pieredze apliecina, ka šāds risinājums ir perspektīvs – aptuveni 91 % tērauda sārņu tiek otrreizēji pārstrādāti un izmantoti būvniecībā. “Igaunijā mākslīgais granīts jau veiksmīgi izmantots tiltu būvē, Vācijā un Zviedrijā to lielākoties izmanto vietējām vajadzībām, bet Nīderlande to piedāvā eksportam. Tas apliecina materiāla nozīmīgumu un pieprasījumu,” stāsta Mežance-Griķe.
Viņasprāt, mākslīgais granīts ir piemērs tam, kā inovācijas spēj mainīt būvniecības nozares attīstību Latvijā. “Šis materiāls apvieno ekonomisko lietderību, vides aizsardzību un tehnisko pārākumu. Tā plašāka izmantošana ļautu Latvijai sekot Eiropas tendencēm un vienlaikus stiprināt neatkarību materiālu piegādes ķēdēs,” rezumē Mežance-Griķe. Viņa ir pārliecināta, ka mākslīgais granīts var kļūt par būtisku resursu, lai Latvijā veidotu kvalitatīvāku un drošāku nākotnes infrastruktūru.
Avots: diena.lv
No BIM pamatiem līdz mākslīgajam intelektam: būvniecības digitalizācijas ceļš Latvijā
Intervijā piedalās:
Ēriks Vītols
SIA “BIM Solutions”
Uzņēmuma vadītājs
Kāda ir jūsu pieredze un specializācija nozarē?
Mani sauc Ēriks Vītols. Esmu SIA “BIM Solutions” uzņēmuma vadītājs. Darbojos BIM nozarē jau vairak nekā desmit gadus, sākot ar pašiem pamatiem, kad tikai veidojās BIM vide Latvijā, līdz pat tam, ka dalību ņēmu dažādu standartu izstrādē, sadarbojāmies kā uzņēmums ar Ekanomikas Ministriju un citām valsts iestādēm, lai veicinātu nozares digitalizāciju.
Kādus profesionālos pakalpojumus sniedz SIA “BIM Solutions”?
“BIM Solutions” ir informāciju tehnoloģiju uzņēmums, kurš apkalpo būvniecības nozari. Mēs sniedzam gan apmācības, gan ieviešam dažādas tehnoloģijas, izplatām dažādas tehnoloģijas, sniedzam tehnisko atbalstu un palīdzam visiem tiem, kas ir sākuši vai turpina savu ceļu digitalizācijas ieviešanā.
Kādas nākotnes attīstības iespējas mākslīgais intelekts paver būvniecības nozares speciālistiem?
Pirmkārt, speciālistiem ir jāsaprot, ka mākslīgais intelekts ir instruments. Tas ir ļoti būtisks rīks ikvienam, kas šodien strādā būvniecībā. Lai arī sākumā var šķist, ka tas nesniedz vēlamo rezultātu, taču pašiem ir jāstrādā pie tā un jāiemācās ar to strādāt. Jo ātrāk apgūsim efektīvu lietošanu, jo veiksmīgāk varēsim to izmantot ikdienā. Mākslīgais intelekts palīdzēs noturēt konkurētspēju un profesiju, kā arī palīdzēs turpināt profesionālo attīstību. Tas neaizvieto speciālistu, bet gan papildina viņu. Mākslīgais intelekts kopā ar zinošu speciālistu ir daudz spēcīgāks un augstāk novērtēts nozarē.
Kādas digitālo rīku apmācības būvniecības nozarē ir aktuālas tieši šobrīd?
Šobrīd no apmācībām aktuāli viennozīmīgi ir BIM pamati, jo sākot ar šo gadu BIM ir obligāts trešās kategorijas jaunbūvēm. Līdz ar to uzņēmumiem jārēķinās, ka būvprojekta sastāvā ir jāiekļauj BIM komponente. Protams, ir arī tādas apmācību tēmas kā BIM kordinēšana, kā arī 4D un 5D risinājumi. Protams, viena no populārākajām apmācībām ir saistīta ar mākslīgo intelektu, jo šī programma dod visaptverošu skatījumu tieši būvniecības nozares speciālistiem, kā šie speciālisti ar mākslīgo intelektu var uzlabot savu ikdienu.
Kā digitalizācijas attīstība ietekmē darbinieku apmācību izvēli būvniecības nozares uzņēmumos?
Uzņēmumu vadībai, izvēloties apmācības, vispirms jāsaprot savas vajadzības: kādās jomās speciālisti darbojas un kādus mērķus uzņēmums cenšas sasniegt. Vadītājam ir jāskatās arī nākotnē, jo bez ilgtermiņa redzējuma ir grūti pieņemt pareizos lēmumus. Kad ir skaidrs, ko nepieciešams apgūt un kāds ir uzņēmuma stratēģiskais skatījums, var izvēlēties un piemeklēt atbilstošas apmācības.
Bieži vien uzņēmumi pie mums vēršas ar visaptverošu informāciju par savu darbību – ko dara un kā to dara. Mēs attiecīgi konsultējam un izstrādājam programmu, lai speciālisti visefektīvāk apgūtu nepieciešamās zināšanas.
Heike Raab, SEDEC komisijas priekšsēdētāja 2025. gada 4. maijā akcentēja digitālās transformācijas un uzņēmumu apmācību nozīmi Eiropas konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā: “Inovācija vairs nav tikai izaugsmes dzinējspēks — tā ir nepieciešamība ilgtermiņa ilgtspējai un suverenitātei. Jaunizveidotām un augošām uzņēmējdarbībām ir būtiska loma Eiropas zaļajā un digitālajā pārejā.”
Avots: cor.europa.eu
Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem
Kvalitātes uzraudzības un kontroles digitālie risinājumi
PASNIEDZĒJS:
Normunds Reips
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
- Procesu pārskatīšana (reingeniering);
- Procesu vadības metožu apskats un piemērotāko digitālo risinājumu izvēle;
- Kvalitātes risku jēdziens, risku pārskatīšana un nepieciešamo kontroles pasākumu iniciēšana;
- Procesu vērtēšanas, atbilstības novērtēšanas un mērīšanas automatizācijas metožu apskats;
- Būtisko kontroles punktu (BKP / KKP) noteikšana;
- Mērāmo procesu datu ieguves, apkopošanas un analīzes digitālie risinājumi;
- Pilnveides jomu un preventīvo pasākumu noteikšana;
- Pilnveides metožu un procedūru pārskatīšana.
Digitālo risinājumu ieviešana un pārvaldība
LATVIJAS LOGU UN DURVJU RAŽOTĀJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“Būvindustrijas un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lldra.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.