Būvindustrijas un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003
Būvniecības regulējumu izmaiņas – mazāk birokrātijas, vairāk iespēju
No 2025. gada 1. jūlija stājušās spēkā nozīmīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, kas vērstas uz birokrātijas mazināšanu un efektīvāku procesa pārvaldību. Jaunā kārtība samazinās veicamo darbību apjomu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), vienkāršojot dokumentu apriti un paātrinot lēmumu pieņemšanu būvniecības procesā.
Būtiski pārskatīta ir segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas kārtība – tagad pietiek ar vispārīgu aktu par būvdarbu pieņemšanu, ja vien nav panākta cita vienošanās starp iesaistītajām pusēm. Šāda pieeja atvieglos dokumentu sagatavošanu un mazinās procesu dublēšanos.
Jaunievedums ir arī “klusēšanas–piekrišanas” princips – ja piecu darba dienu laikā būvuzraugs nesniedz iebildumus BIS žurnālā, saskaņojums tiek uzskatīts par piešķirtu automātiski. Šis mehānisms palīdzēs novērst saskaņošanas vilcināšanos un būvniecības aizkavēšanos.
Valdības apstiprinātie grozījumi Būvniecības likumā un noteikumos paredz arī skaidrāk definētus tehniskos noteikumus, uzlabotu autoruzraudzības kārtību, kā arī inženiertehnisko darbu uzsākšanu vēl pirms būvprojekta pilnīgas saskaņošanas. Šīs pārmaiņas samazinās izmaksas, palielinās prognozējamību un radīs labvēlīgāku vidi būvniecības dalībniekiem.
Latvijas būvniecības un saistīto nozaru uzņēmumi un speciālisti tiek aicināti sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām un izmantot BIS sniegtās iespējas efektīvākai projekta vadībai.
Avots: bvkb.gov.lv
Digitalizācija būvmateriālu ražošanā: SIA “SAKRET” pieredze un būvniecības nozares nākotnes virziens Latvijā
Intervijā piedalās:
Juris Grīnvalds
SIA “SAKRET”
Komercdirektors
Kāda ir SIA “SAKRET” darbības joma un specializācija?
SIA “SAKRET” uzņēmums ražo sausos maisījumus – būvjavas, betonus, flīžu līmes, apmetumus, špakteles, pašizlīdzinošās grīdas un citus produktus. Viss, kas ir maisos nopērkams un uz cementa vai kaļķa bāzes – to ražojam mēs. Sākām ražot arī gatavos maisījumu, visu to, kas jau ir spaiņos gatavs, piemēram, krāsas, špakteles un arī dekoratīvos apmetumus. Kad mēs sākām komplektēt pilnas materiālu sistēmas, piemēram, fasāžu siltināšanas sistēmas, tad saskārāmies ar to, ka nepietiek tikai ar to, ka mēs materiālus ražojam – mēs sākām iepirkt no citiem ražotājiem trūkstošos komponentus, piemēram, sietus, dažādus stūrīšus, profilus, stiprinājumus, lai varētu nokomplektēt šo sistēmu un būt pārliecināti, ka sistēma kalpos tā, kā tai vajadzētu.
Kādas informācijas tehnoloģijas tikušas ieviestas jūsu uzņēmumā?
Šobrīd mums ir speciālists, kas ir atbildīgs par digitalizācijas procesiem, un mēs cenšamies digitalizēt visu, ko vien varam. Sākām, kā vairums uzņēmumu, ar grāmatvedības uzskaites programmu. Tālāk no šī atvasinājās dažādi labumi, ko uzņēmums var iegūt, piemēram, atskaišu sistēma, kas kalpo uzņēmuma procesiem. Tālāk automatizējām savu rēķinu izrakstīšanu, saņemšanu, un – sadarbībā ar saviem klientiem – atsacījāmies no drukāto pavadzīmju izmantošanas. Šobrīd strādājam pie loģistikas moduļa, pie ražošanas plānošanas moduļa un dažādiem citiem moduļiem. Skatāmies, ko pēc iespējas vairāk varam automatizēt un digitalizēt uzņēmumā.
Rūpnīcā, kurā šobrīd ražojam sausos maisījumus, krīzes gadījumā to var darbināt divi cilvēki, bet normālā situācijā maiņā strādā aptuveni septiņi cilvēki. Roku darbs šobrīd jau ir salīdzinoši mazs, un mums ir plāni, kā to padarīt vēl mazāku un efektīvāku.
Kāds ir pašreizējais nozares attīstības virziens, un kādas varētu būt galvenās tendences nākotnē?
Mums būvniecības nozares tirgus ir tāda kā saspiesta atspere, kas gaida to mirkli, kad tā varētu “sprāgt vaļā”. Ja mēs paraugāmies uz savu dzīvojamo fondu, tad kopš neatkarības atgūšanas pēdējos trīsdesmit gados mēs neesam būvējuši tādā apjomā, lai amortizētu esošo dzīvokļu fondu. Mums ir vērojama virzība energoefektivitātes iniciatīvās, bet, ja pavērojam renovēto ēku iekšējo plānojumu, tas ir palicis tāds, kāds tas bija 70.–80. gados.
Gan statistika, gan ikdienas pieredze, vērojot šīs ēkas, norāda uz to, ka mēs būvējam mazāk, nekā vajadzētu, lai dzīvotu modernos mājokļos. Mēs jau šobrīd redzam, ka, kolīdz ir ekonomiskā augšupeja un cilvēkiem parādās vairāk naudas, viņi ātri meklē pārbūves, remontu un jaunu mājokļu iegādes iespējas. Varbūt šķiet, raugoties uz Mārupes, Ādažu vai Ķekavas apbūvētajām pļavām, ka notiek intensīva būvniecība, bet, ja paskatāmies, cik Ķengaraga vai Purvciema iedzīvotāju varam tajās jaunajās mājās izmitināt, situācija nav tik laba. Milzīgo dzīvojamā fonda masīvu iedzīvotāji, kuri dzīvo Rīgas guļamrajonos, arī ir pelnījuši jaunāku un modernāku mājokli.
Skaidrs, ka mēs nenojauksim esošās ēkas, bet mums būs jāmeklē veidi, kā tās modernizēt tur, kur tās ir un tādas, kādas tās ir šobrīd. Tā nav tikai energoefektivitāte, kas biežāk saistās ar fasāžu un jumtu siltināšanu, bet tiešām – funkcionāla iekšējo telpu maiņa.
“Nav digitālas nākotnes, nav patiesi digitālas sabiedrības bez atbilstošām digitālajām prasmēm,” pauda Henna Virkkunena, Eiropas Komisijas viceprezidente atbildīga par tehnoloģisko suverenitāti, drošību un demokrātiju. Henna Virkkunena uzsvēra, ka digitālās prasmes ir būtiskas Eiropas digitālās nākotnes nodrošināšanai. Viņas izteikums tika pausts 2025. gada 2. maijā noslēguma pasākumā “All Digital Weeks 2025”. Šajā pasākumā tika atzīmēta Eiropas Savienības apņemšanās veicināt digitālās prasmes visā sabiedrībā, lai nodrošinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu digitālo nākotni.
Avots: https://all-digital.org/
Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem
Mākslīgā intelekta rīku lietošana efektīvākam biznesam
PASNIEDZĒJS:
Maksims Sičs
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
• Lielie valodu modeļi (LLM) un čatboti;
• Pareiza uzdevumu formulēšana (Prompt Engineering);
• MI automatizācija un integrācija, API koncepta izpratne;
• MI ētika (t.s. datu drošības jautājumi, galvenās ētikas problēmas);
• 14 MI rīki produktivitātes uzlabojumiem.
LATVIJAS LOGU UN DURVJU RAŽOTĀJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“Būvindustrijas un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lldra.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.