Būvindustrijas un saistīto nozaru digitālo prasmju
apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003
Būvniecība digitālā režīmā: stājies spēkā vienots būves reģistrācijas pakalpojums
No 2026. gada 6. janvāra Latvijā stājies spēkā Vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kas būtiski maina līdzšinējo kārtību, kādā būves tiek nodotas ekspluatācijā un reģistrētas. Jaunais regulējums paredz vienotu, digitalizētu procesu no būvniecības ierosināšanas līdz datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un īpašumtiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatā. Reforma balstīta “vienas pieturas aģentūras” principā, apvienojot līdz šim atsevišķi veicamas darbības vienā iesniegumā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
Līdz šim būvniecības ierosinātājam bija jāvēršas trīs institūcijās – būvvaldē, Valsts zemes dienestā un Zemesgrāmatā. Turpmāk zemes īpašnieks BIS iesniedz vienu iesniegumu, ar kuru vienlaikus nodod būvi ekspluatācijā, reģistrē datus Kadastrā un, ja nepieciešams, nostiprina īpašumtiesības Zemesgrāmatā. Jaunas būvniecības gadījumā dati no BIS automātiski tiek nodoti Kadastram un secīgi – Zemesgrāmatai, savukārt pārbūves vai atjaunošanas gadījumā tie tiek nodoti tikai Kadastram, jo īpašumtiesību nostiprināšana nav nepieciešama. Šāda pieeja būtiski vienkāršo procesu un mazina administratīvo slogu gan privātpersonām, gan attīstītājiem un būvniecības uzņēmumiem.
Viena no nozīmīgākajām izmaiņām ir atteikšanās no obligātas kadastrālās uzmērīšanas lietas un klātienes apsekošanas pirms nodošanas ekspluatācijā. Valsts zemes dienests būves datus reģistrē, balstoties uz BIS iesniegtajiem dokumentiem, tādējādi paātrinot procedūru un samazinot izmaksas. Būves datu reģistrācijas termiņš Kadastrā ir samazināts no 32 līdz 10 darba dienām, bet gadījumos, kad jāreģistrē lielāks datu apjoms, – līdz 15 darba dienām. Arī būves pieņemšana ekspluatācijā būvvaldē un īpašumtiesību nostiprināšana Zemesgrāmatā paredzēta 10 dienu laikā, kas kopumā ievērojami saīsina projekta noslēguma posmu un ļauj ātrāk uzsākt īpašuma pilnvērtīgu izmantošanu.
Samazinās arī finansiālais slogs. Privātmājas reģistrācijas izmaksas var sarukt aptuveni divas reizes, bet lielāku objektu gadījumā ietaupījums var sasniegt vairākus tūkstošus eiro. Par pakalpojumu noteikts vienots maksājums, kas ietver maksu par datu reģistrāciju Kadastrā un kancelejas nodevu Zemesgrāmatā, un apmaksu iespējams veikt BIS vidē, kur vienlaikus var sekot līdzi procesa virzībai.
Vienotais process automātiski attiecas uz būvniecības procesiem, kas BIS uzsākti no 2026. gada 6. janvāra, ja zemes īpašnieks būvē uz sev piederošas zemes – neatkarīgi no tā, vai tiek būvēta jauna ēka vai inženierbūve, vai veikta esošas būves pārbūve vai atjaunošana. To iespējams piemērot arī iepriekš uzsāktiem projektiem, ja nodošana ekspluatācijā vēl nav pabeigta un ir iesniegti visi obligātie dokumenti, tostarp stāvu vai telpu grupu plānu vektordatnes, izpildmērījumi un nepieciešamie fotoattēli.
Nozares skatījumā vienotais būves reģistrācijas process ir būtisks solis būvniecības digitalizācijā un investīciju vides uzlabošanā. Ātrāki termiņi, zemākas izmaksas un centralizēta datu aprite veicina prognozējamāku projektu īstenošanu, mazina administratīvos riskus un stiprina nozares konkurētspēju. Vienlaikus tas uzlabo sadarbību starp publisko pārvaldi un uzņēmējiem, radot efektīvāku, caurspīdīgāku un mūsdienīgāku būvniecības regulējuma vidi Latvijā.
Avots: vzd.gov.lv
No semināra līdz Instagram: apmācības un to nozīme mūsdienu uzņēmumos
Intervijā piedalās:
Linda Liepiņa
SIA Komercizglītības centrs Biznesa trenere, LEAN, 6 Sigma un procesu vadības praktiķe
Kāda nozīme ir digitālo apmācību nodrošināšanai Latvijas uzņēmumos?
Ļoti liela. Tas varbūt ir šķietami neko neizsakošs teikums, taču tā tas patiešām arī ir. Ja mēs ieguldām darbiniekos no uzņēmuma perspektīvas, tad darbiniekam tas nozīmē, ka viņš uzņēmumam ir svarīgs. Tas palīdz noturēt darbinieku lojalitāti no vienas puses, bet no otras – veicina viņa profesionālo izaugsmi uzņēmuma ietvaros. Darbinieks var veidot un attīstīt savu karjeras ceļu uzņēmumā mērķtiecīgi un pārdomāti.
Mana pieredze nepārprotami rāda: jo vairāk mēs ieguldām darbiniekos, jo ciešāka kļūst viņu piederības sajūta uzņēmumam un jo lielāka ir viņu gatavība ieguldīt savas zināšanas, enerģiju un iniciatīvu kopējo mērķu sasniegšanā. Digitālās apmācības šajā kontekstā sniedz elastību, pieejamību un iespēju mācīties sev piemērotā laikā un tempā, kas mūsdienu darba vidē ir īpaši nozīmīgi. Tās ļauj ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām un nodrošināt nepārtrauktu kompetenču attīstību.
Cik veiksmīgi uzņēmumos šobrīd norit paaudžu maiņa?
Es domāju, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no konkrētā uzņēmuma kultūras, vadības pieejas un spējas pielāgoties pārmaiņām. Tomēr par paaudžu maiņu noteikti ir jādomā stratēģiski un savlaicīgi. Vecākās paaudzes pārstāvji ir pieraduši pie klasiskām mācībām un semināriem, pie formāta, kurā informācija lielākoties nāk “no augšas”, no vadības. Arī iniciatīva par apmācībām nāk no vadības un arī apmācību saturs un virziens nāk no vadības. Šādā modelī vadītājs nosaka, kas un kad ir jāmācās, un darbinieks seko šiem norādījumiem.
Tomēr mūsdienās šī dinamika būtiski mainās, īpaši tajos uzņēmumos, kur strādā daudz jaunu darbinieku. Jaunākā paaudze informāciju meklē patstāvīgi – viņi paši to atrod, analizē un ir gatavi mācīties dažādos mikroapmācību moduļos (no angļu val. microlearning – mikromācīšanās). Šī pieeja paredz īsas, koncentrētas mācību vienības, kuras
iespējams ātri apgūt un uzreiz pielietot praksē.
Es uzskatu, ka tas ļoti labi sasaucas ar Komercizglītības centrs (KIC) darbību. Mums ir pieejami dažādi mācību moduļi, kur iespējams izvēlēties vienas dienas programmu un pielāgot to konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Mēs koncentrējamies uz to, kas attiecīgajā brīdī ir aktuāls un nepieciešams – uz reālām situācijām, praktiskiem izaicinājumiem un tūlītēji pielietojamām prasmēm.
Kādas kompetences mūsdienās ir svarīgas vadības līmeņa speciālistiem?
Noteikti – problēmu risināšanas prasme, spēja pielāgoties pārmaiņām un stratēģiska domāšana. Vadītājam ir jāspēj skatīties uz situāciju plašākā kontekstā, to izprast un identificēt, kas konkrētajā brīdī uzņēmumam ir prioritāri. Tas nozīmē ne tikai analizēt faktus, bet arī paredzēt iespējamos attīstības scenārijus un pieņemt pamatotus lēmumus nenoteiktības apstākļos.
Ļoti būtiska ir arī komunikācijas prasme. Bieži vien mums šķiet, ka mēs protam runāt, taču jautājums ir – vai mēs runājam ar mērķi? Vai mēs komunicējam, lai iegūtu informāciju, vai tikai lai to nodotu tālāk? Vai mēs patiešām klausāmies? Mērķtiecīga, strukturēta un empātiska komunikācija ir viena no galvenajām vadītāja prasmēm. Tā ietekmē gan komandas motivāciju, gan darba rezultātus, gan organizācijas kopējo klimatu. Šī ir joma, kas nepārtraukti jāattīsta neatkarīgi no pieredzes līmeņa.
Kādas tehnoloģijas tiek ieviestas apmācību procesos un kas vairs nav aktuāli?
Es teiktu, ka referātu lasīšana kā mācību metode ir pagātne – to es sen neesmu redzējusi kā efektīvu pieeju mūsdienu auditorijā. Tomēr daudzas citas metodes ir ne tikai saglabājušas savu nozīmi, bet arī ieguvušas jaunu kvalitāti, pateicoties tehnoloģiju attīstībai.
Piemēram, vienā no manām pēdējām apmācību grupām mēs analizējām Instagram reelus (īsos video formāta ierakstus), lai saprastu, kā cilvēki runā par konkrētu problēmu, kā to uztver sabiedrība un pat – kā par to joko. Šāda pieeja palīdz izprast kontekstu, auditorijas domāšanu un komunikācijas nianses.
Apmācībās arvien biežāk tiek izmantotas interaktīvas metodes – digitālās baltās tāfeles, tiešsaistes rīki (no angļu val. online – tiešsaistē), īsfilmas, simulācijas un dažādi praktiski uzdevumi. Mācības var notikt gan klātienē, gan attālināti, gan kombinētā formātā (hibrīdmācībās).
Tāpat nozīmīga loma ir spēles elementiem (no angļu val. gamification – spēļošana), kas palīdz iesaistīt dalībniekus un padarīt mācību procesu dinamiskāku un saistošāku. Tie var būt gan vienkārši fiziski elementi – piemēram, darbs ar priekšmetiem vai kustību uzdevumi –, gan digitāli risinājumi ar punktu sistēmām, izaicinājumiem un scenārijiem. Galvenais ir panākt iesaisti, praktisku domāšanu un reālu zināšanu pielietojumu darba vidē.
Pagājušā gada nogalē Eiropas Komisija paziņoja par jaunu finansējuma programmu, kuras ietvaros paredzēti €204 miljoni inovāciju un digitalizācijas projektu atbalstam. Šis finansējums īpašu uzmanību pievērsīs tehnoloģiju attīstībai, mākslīgajam intelektam (AI), datu izmantošanai un digitālo prasmju veicināšanai, palīdzot uzņēmumiem un nozares dalībniekiem modernizēt darbību un palielināt konkurētspēju.
“Šie projektu aicinājumi nodrošinās būtisku atbalstu uzņēmumiem un nozares dalībniekiem, ļaujot tiem ieviest inovācijas, digitalizēt procesus un attīstīt digitālās prasmes.” Ar šo iniciatīvu tiek radīta iespēja uzņēmumiem ieviest jaunas tehnoloģijas, optimizēt darbības procesus un stiprināt darbinieku digitālās kompetences, tādējādi veicinot Eiropas konkurētspēju globālā mērogā. Finansējums ir pieejams gan lielajiem uzņēmumiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), īpaši tiem, kas strādā inovāciju un tehnoloģiju jomā.
Avots: digital-strategy.ec.europa.eu
INFORMĀCIJA PAR VIENU NO PROJEKTĀ PIEEJAMAJIEM KURSIEM
Digitālās transformācijas plānošana, ieviešana un vadība
PASNIEDZĒJS:
Toms Kalderovskis
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
- Organizācijas digitālā infrastruktūra un tās loma organizācijas mērķu sasniegšanai;
- Inovāciju nepieciešamības identificēšana, priekšrocības un uzlabojumi, ieviešot jaunas tehnoloģijas;
- Pierādījumos balstītas pārmaiņu koncepcijas izstrāde;
- Inovācijas procesu metodes un paņēmieni;
- Iespējamu traucējumu un pārrāvumu pārvaldība digitālās transformācijas ieviešanas laikā;
- Pārmaiņu vadība digitālās transformācijas ietvaros;
- Digitālās transformācijas izmaiņu izmaksu un ieguvumu analīzes metodes;
- Atbilstošu tehnoloģisko risinājumu izvērtēšana, pamatojoties uz ieguvumu, risku un kopējās ietekmes analīzi;
- Procesu uzlabojumu ieviešanas plānu dokumentācija;
- Projektu un pārmaiņu vadības labākās prakses ietvari un digitālie atbalsta rīki.
DIGITĀLIE RISINĀJUMI DARBA PLŪSMU OPTIMIZĒŠANAI