Būvindustrijas un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/006
Valsts un ES fondu atbalsts veicina modernu mājokļu būvniecības projektus Latvijā
Otrdien, 2. septembrī, Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus noteikumos, kas paredz papildu 15 miljonu eiro piešķiršanu zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmai. Šis finansējums ļaus realizēt vēl 139 dzīvokļu izbūvi reģionos, paplašinot pieejamu mājokļu klāstu tiem iedzīvotājiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams.
Grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 459 izstrādāja Ekonomikas ministrija. Tie paredz precizēt atbalsta mehānismus, kas īstenoti Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra programmas nozīmi, norādot: “Zemas īres maksas mājokļu programma ir jāturpina, nodrošinot plašāku mājokļa pieejamību tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Programmas augstais pieprasījums rāda, ka esam uz pareizā ceļa! Man ir liels gandarījums, ka budžeta prioritāte ir atbalsts ģimenēm reģionos, kur nereti bankas nesniedz hipotekāro kredītu mājokļa iegādei.”
Finansējuma avots ir Atveseļošanas fonda ietaupījums 12,47 miljonu eiro apmērā, kā arī finanšu institūcijas “ALTUM” atmaksas 2,5 miljonu eiro apmērā, kas paredzētas PVN izmaksu segšanai. Ietaupījums iegūts, pārdalot līdzekļus no vairākām citām investīciju programmām, tostarp pētniecības un internacionalizācijas atbalsta, plūdu risku mazināšanas, digitālo prasmju veicināšanas un vides pieejamības nodrošināšanas projektiem.
Kopš programmas ieviešanas līdz šim noslēgti astoņi aizdevumu līgumi, un jau tiek īstenoti projekti, kas paredz 476 dzīvokļu izbūvi dažādos Latvijas reģionos. Papildus šobrīd tiek vērtēti vēl 11 iesniegtie projekti, kas varētu turpināt paplašināt pieejamo mājokļu skaitu.
Papildu finansējuma piešķiršana apliecina, ka valdība un Ekonomikas ministrija saskata mājokļu pieejamību kā vienu no būtiskākajām prioritātēm reģionālās attīstības veicināšanā. Šī programma ne tikai palīdz nodrošināt ģimenēm drošu un pieejamu dzīvesvietu, bet arī stiprina reģionu ekonomisko aktivitāti, veidojot pievilcīgākus dzīves apstākļus iedzīvotājiem ārpus galvaspilsētas.
Būvniecības nozares uzņēmumiem tas nozīmē jaunas iespējas iesaistīties projektos ar stabilu valsts un Eiropas Savienības finansējumu, nodrošinot ilgtermiņa darba apjomus un sekmējot modernas, energoefektīvas dzīvojamās vides radīšanu reģionos.
Avots: esfondi.lv
SIA “Logu Pasaule”: no vācu pieredzes līdz savam ražošanas uzņēmumam Latvijā
Intervijā piedalās:
Sandis Kalniņš
SIA “Logu Pasaule”
Uzņēmuma vadītājs un īpašnieks
Kāda ir jūsu pieredze nozarē?
Principā šajā nozarē sāku darboties šī gadsimta sākumā – tas ir 2001. gadā. Sāku strādāt vācu uzņēmumā PVC logu ražotnē, kas bija Latvijas un Vācijas kopuzņēmums. Šis uzņēmums pārsvarā ražoja logus Vācijas tirgum.
Ņemot šo pieredzi no vācu uzņēmuma un apgūstot zināšanas REHAU akadēmijā Maskavā, kā arī profila ražotāja VEKA mācību centrā Vācijā, nonācu pie secinājuma, ka, apvienojot šīs zināšanas, es varu izveidot pats savu ražošanas uzņēmumu.
Kāpēc es nonācu pie lēmuma, ka man vajag savu ražotni? Tas bija tāpēc, ka saskāros ar situāciju – ja vēlies nodrošināt kvalitatīvu servisu un kvalitatīvus logus, tad jābūt kontrolei pār visiem procesiem. Ja tev ir sava ražotne, tad tu pats izvēlies piegādātājus, izvēlies, no kā vēlies ražot savus logus. Tāpat, konsultējot klientus, tu centies piedāvāt labākos risinājumus. Lai to panāktu, šie risinājumi arī pašam jānoved līdz rezultātam.
Kā Jūs vērtējat logu ražošanas nozares pašreizējo situāciju Latvijā?
Pašreiz nav ļoti lielas izmaiņas no tā, kā tas bija, piemēram, 2000. gadā. Ir varbūt vairāk prasību, kas saistītas ar siltumizolāciju, un ir lielāks pieprasījums.
Šobrīd vairs nav apspriežams jautājums par to, vai logi ir jāmaina. Visi iepriekšējās paaudzes logi ir novecojuši, tādēļ ir jāražo un jāmontē jauni.
Arī 2000. gadu PVC logus, kas toreiz tika ielikti, jau nepieciešams mainīt. Ne tāpēc, ka šie logi būtu slikti, bet tāpēc, ka tie vairs neatbilst siltumizolācijas prasībām, līdz ar to ir lielāki siltuma zudumi.
Vēl mēs redzam, ka pastāv montāžas mezglu problēmas. Ja mēs runājam par logu kā par būvelementu, tad loga kvalitāti nosaka ne tikai pats izstrādājums, bet arī iebūves risinājums. Šie iebūves risinājumi šobrīd ir ļoti plaši – pieejami dažādi produkti, tvaika izolācijas un tvaika difūzijas lentes u. c. Līdz ar to klients saņem ne tikai logus, bet arī kvalitatīvu iebūves risinājumu.
Kā Jūsu uzņēmums nodrošina darbinieku profesionālo izaugsmi un zināšanu atjaunošanu?
Esošajā situācijā šo pieredzi meistari nodod saviem mācekļiem. Arī es ar savu pieredzi dalos, lai gan neesmu praktiķis, bet vairāk teorētiķis. Manas zināšanas, kuras esmu saņēmis no citiem speciālistiem un mācībām, cenšos darbiniekiem izstāstīt konkrētās situācijās.
Tādā veidā mēs uzreiz iegūstam konkrētu risinājumu konkrētai problēmai, lai tā neatkārtotos.
Tādas sistemātiskas pieejas šobrīd Latvijā nemaz nav pieejamas. Es uzskatu, ka šeit slēpjas ļoti liels potenciāls. Tas varētu būt vai nu asociācijas jautājums, vai arī ražotāju jautājums, kas grib uzlabot savu produktu noietu tirgū.
Mēs paši esam domājuši veidot savas iekšējās apmācības – izstrādāt sistēmu, kā apmācīt savus darbiniekus. Bet diemžēl līdz tam vēl neesam nonākuši, jo krīzes situācijas kavējušas šos procesus. Kopumā domāju, ka tas būtu tikai veselīgi, ja uzņēmumā izveidotu savu apmācību programmu.
Kursa nosaukums: “No speciālista par vadītāju”
PASNIEDZĒJS:
Aldis Zauls, SIA “WIN partners”
Mācības “No speciālista par vadītāju” palīdz jauniem vadītājiem fokusēties uz jaunu pienākumu izpildi. Programma sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:
- ko nozīmē vadītāja domāšana un atbildība?
- kā kļūt par efektīvu vadītāju?
- cik regulāri un kā sniegt atgriezenisko saiti darbiniekiem?
- kā novadīt darbinieku ikgadējās novērtēšanas pārrunas?
- kā efektīvi organizēt sapulces?
- kā plānot nedēļu, lai tiktu galā ar visiem pienākumiem?
Treniņš balstīts uz instrumentu, kas palīdz jaunajam vadītājam saplānot darba nedēļu jaunajām darbībām un atbildībām. Programmas noslēgumā dalībniekiem ir izveidots darbības plāns nākamajiem 6 mēnešiem.
Piegādes formāti:
Programmu iespējams īstenot divos formātos
- Individuāli ar treneri 1:1
- Grupā ar savu komandu (grupā ieteicamais cilvēku skaits: līdz 10)
Ko iegūst mācību dalībnieki?
- vadības prasmju attīstības plānu nākamajiem 6 mēnešiem nedēļas griezumā
- skaidru un detalizētu priekšstatu par vadītāja lomu, atbildību un pienākumiem
- uzzinās, kādas darbības ikdienā palīdzēs kļūt par efektīvu vadītāju
- apgūs praktiskus instrumentus laika plānošanai, sapulču organizēšanai, komunikācijai un komandas vadībai
- uzzinās, kā soli pa solim kļūt par līderi savai komandai
2025. gada pavasarī tika aktualizēta Latvijas virzība uz digitālās transformācijas mērķiem, kas cieši sasaistīti ar Eiropas Savienības Digitālās desmitgades stratēģiju. Šajā kontekstā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols uzsvēra:
“Latvija ir guvusi ievērojamus panākumus digitālo sabiedrisko pakalpojumu attīstībā, pārsniedzot ES vidējos rādītājus gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu apkalpošanā. Ar skaidru apņemšanos turpināt virzību uz priekšu, valsts ar mērķtiecīgu stratēģiju un ievērojamu ieguldījumu palīdzību turpina attīstīt infrastruktūru, inovāciju vidi un iedzīvotāju digitālās prasmes.”
Avots: lvportals.lv
Efektīvas apmācību izvēles vadlīnijas
LATVIJAS LOGU UN DURVJU RAŽOTĀJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“Būvindustrijas un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/006
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmacibas@lldra.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
- Veicināt mūžizglītību
- Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
- Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
- Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas
Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.