LATVIJAS LOGU UN DURVJU RAŢOTĀJU ASOCIĀCIJA
LLDRA 0219 “PRASĪBAS UN REKOMENDĀCIJAS LOGIEM UN DURVĪM”.

 

 

SKAIDROJUMI UN KOMENTĀRI

 

PRIEKŠVĀRDS

Būvizstrādājums “LOGI UN ĀRDURVIS” ir pakļauti LBN, Eiropas harmonizētajām normām un regulām, to izvēle un iebūve ir jāveic atbilstoši ēkas ģeogrāfiskajam novietojumam, logu iebūves augstumam un ēkas izmantošanas veidam.

PIELIETOJUMS

Logu un ārdurvju pielietojamie standarti un atbilstošās prasības Latvijas Republikas teritorijā, bez dūmu novades un ugunsdrošības prasībām LVS EN 14351-1+A2:2017.

 

JĒDZIENI

 

Logi un balkonu / terašu durvis

Logi, kā arī balkonu/ terašu durvis šo ieteikumu izpratnē ir atsevišķi elementi, kas var būt daļēji iestikloti kā vitrīna (neverami) vai arī pilnībā atverami. Logs ir definēts kā sienas ailē iebūvēts būvizstrādājums viena stāva robežās, kas sastāv no loga aplodas (logu rāmja) un atveramām vērtnēm vai bez tām ar stikla vai cita materiāla pildījuma.

Ārdurvis

Ārdurvis ir durvis, kas atdala iekštelpu klimatu no āra laika apstākļiem un uzbūvētas tādā veidā, kas atbilst paredzētajai galvenajai funkcijai, proti, drošai cilvēku ienākšanai un iziešanai no ēkas.

Ārdurvju galvenā atšķirība no logiem un balkonu/terašu durvīm ir īpaši pastiprināta konstrukcija, kas nodrošina īpaši augstu atvēršanas – aizvēršanas ciklu skaitu ar īpašas ārdurvju furnitūras pielietošanu. Ārdurvis, kas tiek izmantotas vietā, kas nenorobežo āra klimatu no iekštelpām, iespējams klasificēt kā iekšdurvis vai durvis bez īpašām prasībām un atbilstības standartiem iepriekš minētajam standartam.

Loga iebūves augstums

Loga iebūves augstums ēkā logu konstrukcijas novērtēšanai tiek definēts kā augstuma starpība starp grunts virskārtas līmeni pie ēkas pamatnes un loga rāmja augšējo malu.

 

VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI UN PRASĪBAS:

 

1. VĒJA SLODŽU IZTURĪBA:

Vēja slodžu izturību raksturo loga rāmja izliece pie atbilstošas vēja slodzes (nosaka pēc LVS EN 12211).

Īpašība / vērtība / vienība	Klasifikācija / vērtība
Vēja slodžu izturība	npd (1	A		B		C
Rāmja izliece *		(≤1/150) (2		(≤1/200)		(≤1/300)
	npd	1	2	3	4	5	E
Testēšanas spiediens P1 (Pa)		(400)	(800)	(1 200)	(1 600)	(2 000)	(>2 000)
Testēšanas spiediens P2 (Pa)		(200)	(400)	(600)	(800)	(1000)
Testēšanas spiediens P3 (Pa)		(600)	(1200)	(1800)	(2400)	(3000)

 

Vēja slodžu izturības klasifikācija saskaņā ar LVS EN 12210

1. piezīme: npd – no performance determined = veiktspēja nav noteikta

2. piezīme: iekavās norādītie skaitļi kalpo informatīvam nolūkam

Paskaidrojumi:

A klase – rāmja izliece pie „P1” uz 1 m nepārsniedz 6,7 mm

B klase – rāmja izliece pie „P1” uz 1 m nepārsniedz 5 mm

C klase – rāmja izliece pie „P1” uz 1 m nepārsniedz 3,3 mm P1 – rāmja izlieces uzmērījuma pārbaudes spiediens.

P2 – impulsveida pozitīvs/negatīvs pārbaudes spiediens.

Pēc pārbaudes ar spiedieniem P1 un P2 loga konstrukcijām nedrīkst būt nekādi bojājumi un to funkcija (atvēršana/aizvēršana) nedrīkst būt traucēta.

P3 – ekstrēmās drošības pārbaudes spiediens, pēc kura loga funkcija var būt arī traucēta, bet visām tā sastāvdaļām ir jāpaliek vietā.

Lai nodrošinātu stikla paketes ilglaicīgu kalpošanu, rāmja izliece parasti nedrīkst būt lielāka kā B klasei. Pie A klases izlieces drīkst izmantot tikai cita veida aizpildītājus, kā piemēram, siltās kompaktplāksnes.

Latvijas būvnormatīvu prasības
1. – „Būvniecības likums”
9. pants. Būtiskās būvei izvirzāmās prasības
(2) Visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā būvei un tās elementiem jāatbilst šādām būtiskām prasībām:
1) mehāniskā stiprība un stabilitāte

2. – „LBN 003-15 “Būvklimatoloģija””
4. Vēja raksturlielumi un sniega slodzes ietvertas Eirokodeksa standartu Nacionālajos pielikumos: LVS EN 1991-1- 3:2003/NA:2015 “1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-3.daļa: Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes Nacionālais pielikums” un LVS EN 1991-1-4:2005 /NA:2011 “1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-4. daļa: Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes. Nacionālais pielikums”.

Zemākminētās rekomendējamās vēja slodzes pielietojamas un apliecināmas logu/ārdurvju statikas aprēķiniem un klasificētam pielietojumam vienkāršotos gadījumos, kad tas netiek veikts vai pieprasīts projekta dokumentācijā, vai citos normatīvajos aktos, kad projektējamās vēja iedarbes ir jānoska un attiecīgas prasības logu un ārdurvju konstrukcijām atbilstoši klasifikācijai ir jāizvirza projektētājam, kam atbilstoši patreizējam būniecības procesu likumiskajam regulējumam ir šādas tiesības.

Šīs ir rekomendējamās vēja slodžu noturības/vēja iedarbju novērtēšanas vērtības vispārinātām situācijām un nevar būt kā pamats projektēšanas izejas datiem. Šajā gadījumā runa ir par slēgtu ēku ar taisnstūrveida formu un ar sienu laukumiem lielākiem par 10m².

Prasība LV – ne mazāk kā B3. (1/200, 1200Pa) visā Latvijas teritorijā izņemot jūras piekrastes zonas, ēkām ne augstākām par 18m.

Specifiskām logu/durvju konstrukcijām piem. divviru logi bez vidus statnes – noturība vēja slodzē var būt B2 (1/200, 800Pa) vai zemāka.

Minimālā pielietojamo logu/ ārdurvju vēja slodžu noturība atbilstoši klasifikācijai pēc LVS EN 12210 ar piesaisti objekta atrašanās vietai un ēkas augstumam:

Ēkas atrašanās vieta	Novietojuma kategorija	Augstums virs zemes
		0 – 10 m	10 – 18 m	18 – 25 m
visa Latvijas teritorija izņemot jūras piekrasti	IV	B2	B2	B2
	III	B2	B3	B3
	II	B3	B3	B3
	I	B3	B3	B4
Rīgas jūras līča piekrastes zona 15 km platumā	IV	B2	B2	B3
	III	B3	B3	B3
	II	B3	B4	B4
	I	B4	B4	B5
	0	B4	B5	B5
Baltijas jūras piekrastes zona 25 km platumā	IV	B2	B3	B3
	III	B3	B4	B4
	II	B4	B5	B5
	I	B5	B5	B5
	0	B5	Individuāli nosākāma	Individuāli nosākāma

 

Konkrēto logu/ārdurvju konstrukciju statiskā noturība

Prasība LV -Vēja slodžu izturība ne mazāk kā 0,5 kN, ar frontālo izlieci ne lielāku kā 1/200 visā Latvijas teritorijā, izņemot jūras piekrastes zonas, ēkām ne augstākām par 18m.

Logu/ārdurvju konstrukciju statikas aprēķins ir obligāts brīvajām logu/ārdurvju konstruktīvajām daļām – statnēm, rīģeļiem un aplodu (logu rāmju) savienojumiem.

Jāapliecina, ka izgatavotās konstrukcijas atbilst maksimāli pieļaujamajiem izmēriem, kā arī vērtņu un stiklojumu svara ierobežojumiem, pieļaujamām garuma/platuma attiecībām u.c., ierobežojumiem, kas noteikti ražotāja tehniskajās specifikācijās.

Minimālās vēja iedarbes (ārējā spiediena) vērtības kN/m2 logu/ārdurvju konstrukciju statikas aprēķiniem ar piesaisti objekta atrašanās vietai un ēkas augstumam.

(taisnstūrveida ēkām Latvijā, LVS EN 1991-1-4:2005/NA:2011, Cpe.1(-1,4), (kN/m²))
 

Ēkas atrašanās vieta	Novietojuma kategorija	Augstums virs zemes
		0 – 10 m	10 – 18 m	18 – 25 m
visa Latvijas teritorija izņemot jūras piekrasti	IV	0,46	0,58	0,69
	III	0,66	0,81	0,89
	II	0,91	1,04	1,14
	I	1,06	1,20	1,29
Rīgas jūras līča piekrastes zona 15 km platumā	IV	0,60	0,76	0,91
	III	0,86	1,06	1,16
	II	1,18	1,36	1,49
	I	1,39	1,56	1,69
	0	1,51	1,66	1,76
Baltijas jūras piekrastes zona 25 km platumā	IV	0,77	0,96	1,15
	III	1,08	1,34	1,47
	II	1,50	1,72	1,88
	I	1,75	1,98	Individuāli nosākāma
	0	1,91	Individuāli nosākāma	Individuāli nosākāma

 

Novietojuma kategorijas raksturojums

0 – Jūra vai pret jūru atklāti krasta rajoni

I – Ezeri vai līdzenas horizontālas teritorijas ar nenozīmīgu veģetāciju un bez šķēršļiem

II – Teritorijas ar vāju veģetāciju – ar zāli un atsevišķi stāvošiem šķēršļiem ( kokiem un ēkām), kas atrodas viens no otra vismaz 20 šķēršļu augstumu attālumā

III – Teritorijas ar parastu veģetāciju vai būvēm, vai arī ar atsevišķi stāvošiem šķēršļiem, kas atrodas viens no otra maksimāli 20 šķēršļu augstuma attālumā (piem. Ciemi, piepilsētu rajoni, nepārtraukts mežs)

IV – Teritorijas kurām vismaz 15% no to virsmas ir apbūvētas ar būvēm, kuru vidējais augstums pārsniedz 15m

 

2. SILTUMCAURLAIDĪBAS KOEFICIENTS (SILTUMIZOLĀCIJA):

 

Nosaka, izmantojot LVS EN ISO 10077-1, LVS EN ISO 10077-2, LVS EN ISO 12567-1 vai LVS EN ISO 12567-2 metodiku.

Atkarībā no piemērotības var izmanot sekjošas Uw noteikšanas metodes: 

Pirmā metode: pēc LVS EN ISO 1007 1: 2000, F.1. tabulas, piemērs.

Stiklojuma veids	Siltumcaurlaidība stikla paketei Ug, W/m2·K	Siltumcaurlaidība profiliem Uf, W/m2·K
		1,0	1,4	1,8	2,2
Divu stiklu paketes	1,5	1,5	1,6	1,7	1,9
	1,3	1,4	1,5	1,6	1,7
	1,1	1,2	1,3	1,5	1,6
Trīs stiklu paketes	0,9	1,1	1,2	1,3	1,4
	0,7	0,9	1,1	1,2	1,3
	0,5	0,8	0,9	1,0	1,2

 

Siltumcaurlaidība logam Uw atkarībā no profilu Uf un stikla paketes Ug siltumcaurlaidības

Logam, ar stikla paketi Ug =1,1 W/m²K un loga rāmi ar koeficientu Uf=1,4 W/m²·K, loga siltumcaurlaidība Uw=1,3 W/m²·K. (Jāatzīmē, ka šo metodi praksē praktiski nepielieto, jo mūsdienu aprēķinu rīki piedāvā precīzu logu un durvju siltumcaurlaidības vērtību aprēķinu uz konkrēto konstrukciju izmēru un dalījumu.)

Otrā metode: veicot aprēķinu saskaņā ar LVS EN ISO 10077 – 1

LVS EN ISO 10077-1, aprēķins:

Loga šķērsgriezums ar aprēķina formulām un paskaidrojumu

Trešā metode: tests ar karstās kastes metodi saskaņā ar LVS EN ISO 12567-1 vai LVS EN ISO 12567–2

Rezultātā tiek uzrādīts attiecīgās institūcijas testa protokols – apliecinājums par referenes izmēra loga UW (W/m2·K) saskaņā ar LVS EN ISO 12567-1 vai jumta logiem attiecīgi EN 12567-2.

Latvijas būvnormatīvu prasības
LBN 002-15 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”
II. Siltuma zudumi

Pielietojamā logu un ārdurvju siltumcaurlaidības koeficienta vērtība ir atkarīga no konkrētās ēkas ģeogrāfiskā novietojuma, apkures sezonas vidējās āra gaisa temperatūras (LBN 003-19 „Būvklimatoloģija”), konkrētās ēkas izmantojuma veida un iekštelpu aprēķina temperatūras.

Logu siltumcaurlaidības koeficients ir būtiskākais logu energoefektivitātes parametrs. Jo mazāks šis koeficients, jo mazāki ir siltuma zudumi caur loga konstrukciju. Mūsdienās logam vajadzētu nodrošināt vismaz Uw ≤1,2–1,0 W/m²·K. Logu ražotāji šobrīd piegādā logus arī ar Uw ≤0,8W/m²·K, kas atbilst „pasīvo ēku” standartam.

Prasība LV:
Minimālās pielietojamo logu/ ārdurvju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības:
Logiem – Uw ≤1,1 W/m²K¹
rekomendējamā attiecība Uf/Ug ≤ 2,2

Ārdurvis – Ud ≤1,8 W/m²K,
Ārdurvis/vējtveru ārdurvis – vienas no ārdurvīm bez siltumcaurlaidības prasībām, tās, kas atrodas uz vējtvera apkurināmās ēkas robežas daļas – ar ārdurvju siltumcaurlaidības prasībām Ud ≤1,8 W/m²K

(Uf/Ug ≤ 2,2– Lai loga konstrukcijai nodrošinātu vienādas virsmas temperatūras uz visas konstrukcijas virsmas un novērstu kondensāta veidošanās riskus uz aplodas un vērtņu virsmām.)
 

3. GAISA CAURLAIDĪBA:

 
Gaisa caurlaidība definēta kā gaisa apmaiņa, kas norisinās pie aizvērta un noslēgta loga vai ārdurvīm caur salaidumiem starp vērtni, rāmi un stikla falci. Šīs gaisa apmaiņa ir sekas pie loga esošai gaisa spiediena starpībai ārpusē un iekšpusē. Vērtības noteikšana notiek attiecībā uz kopējo platību vai vērtnes/aplodas salaidumu garumu.

---

¹ Logu Tipam (tas pats stiklojums, aploda utt.) Uw vērtības ir iespējams noteikt trīs dažādos veidos un dažādu izmēru logiem. Lai šīs vērtības būtu salīdzināmas attiecībā uz LBN002-19, Uw norādāms logu izmēram 1,23×1,48m ar aplodas daļu loga laukumā līdz 30%. Arī citos gadījumos jāsalīdzina viena izmēra un ar vienādu metodi noteiktas Uw vērtības.

 

Gaisa caurlaidību saskaņā ar LVS EN 12207 raksturo gaisa caurlaidības klases (klase 0 – nepārbaudīts, klases no 1 līdz 4 – norāda atbilstošas gaisa caurlaidības parametra vērtības). Gaisa caurlaidības pārbaude tiek veikta saskaņā ar LVS EN 1026.

 

Nr.	Īpašība/vērtība/vienība	Klasifikācija/vērtība
14	Gaisa caurlaidība	0	1	2	3	4
	maksimālais testēšanas spiediens, Pa	Npd	(150)	(300)	(600)	(600)
	Gaisa caurlaidības rādītāji logam
	uz sadures šuves garumu, m3/h·m		12,5	6,75	2,25	0,75
	uz loga laukumu, m3/h·m2		50	27	9	3

Gaisa caurlaidības klasifikācija (rezultāti un klasifikācija saskaņā ar LVS EN 12207)

Gaisa caurlaidība ir nākamais būtiskais parametrs logiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas aspektā. Jo augstāka gaisa caurlaidības klase, jo mazāka būs uzsildītā vai kondicionētā telpu gaisa nekontrolētā noplūde.

Ventilācijai nepieciešamā gaisa apmaiņas pasākumi nav saistāmi ar loga konstrukcijas blīvumu. Ventilācijai jābūt organizētai pilnīgi neatkarīgi no loga konstrukcijām vai ar speciālām vēdināšanas ierīcēm logu konstrukcijā.

Latvijas būvnormatīvu prasības
LBN 002-19 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”
IV. Ēku gaiscaurlaidība un energoefektivitātes rādītāji
    24. Atkarībā no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām, bērnudārziem un publiskajām ēkām gaiscaurlaidībai ir noteiktas šādas robežvērtības:
         24.1. ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m³/(m² × h);
         24.2. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m³/(m² × h);
         24.3. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m³/(m² × h).
    25. Ražošanas ēkām gaiscaurlaidība (q50) ≤ 4 m³/(m²× h).

Prasība LV:
Minimālā pielietojamo logu, bez tajos iebūvētām gaisa pieplūdes sistēmām, gaisa caurlaidības klase – 4, Ārdurvju konstrukcijām ne zemāka par 2. klasi.
Ārdurvju konstrukcijām, ar minimālās atvēršanas cikliem virs 50 000, pieļaujama arī zemāka klase.

 

4. AKUSTISKĀS ĪPAŠĪBAS (SKAŅAS IZOLĀCIJA):

(SASKAŅĀ AR EN 14351-1 PUNKTS 4.11)

Skaņas izolācijai jābūt novērtētai atbilstoši LVS EN ISO 717–1. Šo parametru raksturo dB izteikta vērtība:jo tā ir lielāka, jo loga konstrukcija nodrošinās labāku skaņas izolāciju.

Latvijas būvnormatīvu prasības:
LBN 016-15 „Būvakustika”

Pielietojamo logu un ārdurvju akustisko īpašību vērtība ir atkarīga no konkrētās ēkas trokšņu līmeņa apkārtējās teritorijās un telpās. Bez tam tā būs atkarīga no konkrētās ēkas un telpas izmantojuma veida, logu izmēru attiecības pret telpu grīdas laukumu, logu laukuma attiecības pret fasādes sienu laukumiem utt. atbilstoši virknei LBN 016-15 „Būvakustika” nosacījumu.

Ja nav pieejami konkrētās apkārtējās teritorijas trokšņu līmeņa mērījumi un uz konkrēto situāciju vēl neattiecas LBN 016-15 ”Būvakustika” prasības, tomēr ir vēlme palielināt logu konstrukciju skaņas izolāciju, tad orientējoši, atkarībā no ēkas novietojuma, būtu ieteicamas vismaz šādas logu skaņas izolācijas vērtības:

Apkārtējās teritorijas trokšŅu līmenis (dBA)	Satiksmes blīvums	Ēkas attālums līdz ielas vidum	Ieteicamā loga skaŅas izolācijas vērtība*
59	Pilsētas iela 1500 kravas auto/dienā	30 – 12 m	28 – 29 dB
62	Pilsētas iela 1500 kravas auto/dienā	12 – 5 m	30 – 34 dB
67	Maģistrāle 30 000 kravas auto/dienā	150 – 80 m	35 – 39 dB
72	Maģistrāle 30 000 kravas auto/dienā	80 – 30 m	40 – 44 dB
* Trokšņu līmenis, kuru logs apslāpē.

Rekomendētās skaņas izolācijas vērtības logiem, atkarībā no to izvietojuma pilsētas zonās

Prasība LV:
Atbilstoši LBN 016-15 “Būvakustika”.

5. ŪDENS NECAURLAIDĪBA:

(SASKAŅĀ AR EN 14351-1 PUNKTS 4.11)

To saskaņā ar LVS EN 12208 raksturo ūdens necaurlaidības klases. Klases no 1B līdz EXXXnorāda, pie kādas spiediena starpības un novietojuma lietusūdens caur loga konstrukciju sāk iekļūt telpā.

Ūdensnecaurlaidība (burtiski: noturība/blīvums pret lietus brāzmām) ir pretestības spēja, kas piemīt aizvērtam un noslēgtam logam vai ārdurvīm, pie dotā vēja stipruma, lietus daudzuma un slodzes ilguma neļaujot ūdenim iekļūt ēkas iekšpusē vai loga konstrukcijas zonās, no kurām nav iespējams ūdeni novadīt uz āru.

Tiek veiktas divas dažādas pārbaudes:

Ūdens necaurlaidība	Klasifikācija / vērtība
Neaizsargāts (A)	npd	1 A	2 A	3 A	4 A	5 A	6 A	7 A	8 A	9 A	E
Testēšanas spiediens (Pa)		(0)	(50)	(100)	(150)	(200)	(250)	(300)	(450)	(600)	(>600)
Aizsargāts (B)	npd	1 B	2 B	3 B	4 B	5 B	6 B	7 B
Testēšanas spiediens (Pa)		(0)	(50)	(100)	(150)	(200)	(250)	(300)

Ūdens necaurlaidība (rezultāti un klasifikācija saskaņā ar LVS EN 12208)

Prasība LV:
Minimālā pielietojamo logu un balkona durvju ūdens necaurlaidības klase klase – 9A, Specifiskām logu/durvju konstrukcijām, piem. divviru logi ar kustīgu vidus statni un zemo slieksni
– ūdens necaurlaidības klase var būt zemāka kā iepriekš norādīts.

Ārdurvju klase novietojumam A (tieši pakļautas lietus iedarbībai) ne zemāka par – 4A, bet novietojumam B (zem nojumes vai ēkas izvirzījuma) ne zemāka par – 4B.

LIETOŠANAS VEIKTSPĒJAS, KOMPONENŠU RAKSTURLIELUMI:

 

6. LOGU FURNITŪRAS KOROZIJAS NOTURĪBA.

(Saskaņā ar furnitūras piegādātāja datiem)

Logu furnitūras korozijas noturība ne mazāka kā 4. klase. Logu furnitūras korozijas noturības klase ne mazāka kā 4.

7. VĒRŠANAS SPĒKI:

(SASKAŅĀ AR EN 14351-1 PUNKTS 4.16)

Saskaņā ar LVS EN 13115 raksturo roktura pagriešanai nepieciešamo spēku loga atvēršanai/ aizvēršanai. Iedalās: klase 0 – nepārbaudīts, klase 1 vai 2.

2. klases logi būs divreiz vieglāk atverami/aizverami par 1. klases logiem.

Prasība LV:
Pielietojamiem logiem/balkona ir jābūt ne mazākai kā 1. atvēršanas spēku klasei.

8. MEHĀNISKĀ STIPRĪBA:

(SASKAŅĀ AR EN 14351-1 PUNKTS 4.17)

To saskaņā ar LVS EN 13115 raksturo mehāniskās izturības klases; klase 0 – nepārbaudīts, klases no 1 īdz 4 raksturo mehānisko izturību uz vērpi un vertikālo noslodzi vērtnei atvērtā stāvoklī. Jo augstāka klase, jo lielāka ir vērtnes mehāniskā izturība.

Prasība LV:
Pielietojamiemveramiem, varamiem/atgāžamiem logiem/balkona durvīmir jābūt ne mazākai kā 3. mehāniskās stiprības klasei.

9. ATKĀRTOTAS AIZVĒRŠANAS UN ATVĒRŠANAS IZTURĪBA:

(SASKAŅĀ AR EN 14351-1 PUNKTS 4.21)

Tā saskaņā ar LVS EN 12400 raksturo atbilstošo atvēršanas/ aizvēršanas ciklu skaitu; klase 0 – nepārbaudīts, klases no 1 līdz 3 (durvīm līdz 8). Jo augstāka klase, jo ilgāk logam (durvīm) saglabāsies netraucēta vērtnes atvēršanas/aizvēršanas funkcija.

Prasība LV:
Pielietojamiem logiem/balkona durvīm ir jābūt ne mazākai kā 2 atkārtotas atveršanas/aizveršanas izturības klasei.
Pielietojamāmārdurvīm ir jābūt ne mazākai kā 4 atkārtotas atveršanas/aizveršanas izturības klasei.

10. IZTURĪBA PRET IELAUŠANOS:

(SASKAŅĀ AR EN 14351-1 PUNKTS 4.23)

To atbilstoši LVS EN 1627:2011 raksturo dažādas RC klases (jo augstāka klase, jo lielāka izturība pret ielaušanos), saskaņā ar veiktajām pārbaudēm pēc LVS EN 1628, LVS EN 1629 un LVS EN 1630.

Kā rekomendācija pirmā stāva logiem kopumā un prasība logiem ar īpaši vieglu pieejamību un paaugstinātu ielaušanās iespējamības risku ir jābūt aprīkotiem ar noslēgmehānismiem, kas nodrošina vismaz RC1 pretielaušanās klasi. Prasību noteikšana saskaņojot ar projektētājiem.

11. DROŠĪBAS STIKLOJUMI:

(SASKAŅĀ AR PEN ISO 12541 VAI EN ISO 14321-2)

Lai nodrošinātu stikloto konstrukciju lietotāju drošību gadījumos, kad ir liela iespējamība to sasišana. Lai lietotājus, īpaši bērnus, pasargātu no savainošanās ar stikla lauskām, gadījumos, kad nenorobežoti stiklojumi vai to daļa atrodas zemāk par 900mm no attiecīgā piekļuves grīdas, vai ārējā seguma līmeŅa, ir atttiecīgajā pusē ir jāpielieto speciāli aizsargstiklojumi – rūdīti, vai līmēti – stiklojumi, kas plīstot neveido bīstamas lauskas.

Ja nenorobežoti stiklojumi vai to daļa atrodas zemāk par 800mm no ekspluatācijas piekļuves līmeņa, stiklojumam ir jāpielieto speciāli drošības risinājumi, rūdīti vai laminēti stiklojumi, kas plīstot neveido bīstamas lauskas.

Prasība pielietojama visām sabiedriskām ēkām.

Rekomendācija, pielietojami arī privātām un saimniecības ēkām.

12. TELPU VĒDINĀŠANA UN VENTILĀCIJA.

 

Ja ēkā/telpā/telpu grupā, logi kalpojuši kā vienīgais svaiga gaisa apmaiņas/ventilācijas avots pie logu nomaiņas ir jānodrošina paredzams, kontrolējams gaisa apmaiņas risinājums.

Ventilācijas risinājuma izvēle, saskaņojot ar projektētājiem.

LOGU VIZUĀLĀ UZBŪVE UN MONTĀŽA, REKOMENDĀCIJAS

 

 13. IEBŪVĒTAS APLODAS REDZAMĀ DAĻA FASĀDĒ:

Lai iespēju robežās saglabātu ēku fasāžu vēsturiski/tradicionālo konstruktīvo uzbūvi:

Prasība LV: – Logu aplodu redzamai daļai ir jābūt ne mazākai kā 40mm augšā un sānos, un savstarpēji nedrīkst atšķirties vairāk kā +/- 10mm (izņemot ēkas ar fasāžu siltināšanu, kur ir pieļaujams, ka visa aploda ir slēpta aiz siltinājuma, ja konkrētajā situācijā konstruktīvi savādāk nav iespējams):

Rekomendācijas neattiecas uz bezaplodu logu sistēmām, vai citu īpašo stiklojumu un risinājumu logu un fasāžu sistēmām.

14. LOGU DALĪJUMS PĒC STIKLOJUMA REDZAMĀS DAĻAS SIMETRIJAS PRINCIPA:

 

Prasība LV:
Logiem jāsaglabā simetriskais konstruktīvais dalījums.

Asimetrisku vērtņu/statņu/aplodu konstrukcijām, noteicošie ir nevis ass izvietojuma izmēri, bet vienādi redzamie stiklojuma platumi. Tomēr sarežģītu dalījumu gadījumā (T veida u.c.) rekomendētais risinājums ir pielietot simetrisku arī vērtņu izvietojumu.

15. LOGU MONTĀŽAS KONKRĒTĀS SITUĀCIJAS KONSTRUKTĪVĀS SKICES:

 

Logu montāžai ir jānorit atbilstoši uzrādītai logu ražotāja/logu sistēmas piegādātāja montāžas instrukcijai (valsts valodā) (Prasība saskaņā at LVS EN 14351-1 punkts 6.). Logam ir jābūt piestiprinātam, atbalstītam un ar pareizi izveidotu izolācijas montāžas šuvi atbilstoši šai instrukcijai un piemērotai konkrētajai loga iebūves situācijai.

Logu/balkona durvju un ārdurvju maiņas gadījumā ir obligāta darbu veicēja (projektētāja)

izveidota un apstiprināta konkrētās montāžas situācijas skice, ar pamatizmēriem un pielietotajiem materiāliem, kas izvērtē loga pozicionēšanu ailē, fasādes un iekšējās apdares pieslēgumus.

16. NEPIECIEŠAMĪBA PĒC LOGU UN DURVJU LIETOŠANAS INSTRUKCIJA VALSTS VALODĀ.

(PRASĪBA SASKAŅĀ AT LVS EN 14351-1 PUNKTS 6.)

Tajā jābūt aprakstam par konstrukciju kopšanu un lietošanas drošību u.c. norādēm, piem. par durvju atdurēm u.t.t.

17. STAROJUMA CAURLAIDĪBA

 

Enerģijas starojuma kopējā caurlaidība „g”:

Enerģijas starojuma kopējā caurlaidība „g” ir pielietotajamā stiklojuma raksturlielums.Tas norāda, cik procentu no pienākošās saules enerģijas caur stiklojumunonāk telpā. Atkarībā no stiklojuma saules enerģija tiks vairākvai mazāk atstarota vai izlaista cauri stiklojumam. Augstāka „g” vērtībanodrošina labāku saules siltuma iegūšanu/izmantošanu, taču arī samazina aizsardzību nopārkaršanas vasarā. Mazāka „g” vērtība samazināt telpu uzkaršanu vasarā taču nepasargā no tā pilnībā. Šajā ziņā daudz efektīvāki ir citi alternatīvie aizsardzības pasākumi, kā piem., dažāda veida logu ārējā noēnošana.

Latvijas būvnormatīvu prasības
1. „Būvniecības likums”
9.pants. Būtiskās būvei izvirzāmās prasības
6) energoefektivitāte;
2.  „LBN 002-19 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika””
2. Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti. Ēku projektēšanā un būvniecībā paredz enerģētiski efektīvus būvelementus, kas ierobežo oglekļa dioksīda emisiju.
3. Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi (turpmāk – būvelements) ir ārējās sienas, jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas, starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5 °C un vairāk. Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā. Būvprojektā paredzot ēkā izmantojamos būvelementus, novērtē to siltuma inerci un izvēlas piemērotāko masīvo un siltumizolējošo slāņu kombināciju.

Rekomendācija LV:
Rekomendācija enerģijas starojuma kopējā caurlaidībai „g”:
Stiklojumam rekomendējamā „g” koeficienta vērtība ir atkarīga no loga novietojuma attiecībā pret debess pusēm. Dienvidu puses logiem, kuriem nav citu būtisku dabisku noēnojumu, un svarīgāka ir siltumenerģijas ieguve no Saules ziemā, šai vērtībai ir jābūt vismaz 0,5 (50%). Savukārt telpās ar izteiktu pārkaršanas risku un vēlmi telpas noēnot priekšroka mazākai g vērtībai.

Gaismas caurlaidība:
Gaismas starojuma kopējā caurlaidība „LT” ir pielietotajamā stiklojuma raksturlielums. Tas norāda, cik procentu no pienākošās saules gaismas caur stiklojumu nonāk telpā. Šis parametrs vistiešākajā veidā ir saistīts ar telpu dabisko izgaismošanu un dabiskā apgaismojuma pietiekmību, vai nepieciešamību pēc papildus mākslīgā apgaismojuma diennakts gaišājā laikā.

Latvijas būvnormatīvu prasības
1. – „Būvniecības likums”
9.pants. Būtiskās būvei izvirzāmās prasības
6) energoefektivitāte;

Logu ailu laukumu attiecība pret grīdas laukumu dzīvojamās telpās un virtuvēs ir vismaz 1:8.

Jo lielāks ir šis koeficients (%), jo labāk. Īpaši logiem ziemeļu pusē, vai telpās kur ir problēmas ar telpu dabisko apgaismojumu, tam būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Faktiski ja šis koeficients ir tikai 0,5 (50%), lai nodrošinātu LBN atbilstošu dabisko apgaismojumu, būtu nepieiciešami 2x lielāki logu laukumi (logu ailu laukumi).

Rekomendācija LV:
Stiklojumam rekomendējamā „LT” koeficenta vērtība ir pēc iespējas lielāka, un pie vienādiem citiem parametriem, priekšroka ir stiklojumiem ar lielāku šo koeficientu, neatkarīgi no iebūves vietas novietojuma debess puses.

PĒCVĀRDS

Logi ir tehnoloģiski sarežģīts būvelements, kura kalpošanas laiks pielīdzināms laika posmam starp ēkas kapitālajiem remontiem. Nepārdomāta izvēle, iegādājoties lētākos logus un pieņemot lētāko montāžas piedāvājumu, lai ietaupītu līdzekļus šobrīd – nozīmē risku veslībai, ilgstošas neērtības logu ekspluatācijā un papildus izmaksas nākotnē.